Varai nevēlamo rakstnieku un dzejnieku darbi PSRS Josifa Staļina valdīšanas gados represijas piedzīvoja arī radio. Kā tika glābtas radio bibliotēkas grāmatas un kā tolaik tika cenzēti literārie raidījumi, to stāstīs bijušais radio redaktors, dzejnieks Valdis Rūja. Bet to, cik vēlākos gados rakstniekiem un dzejniekiem bija svarīgs radio, atcerēsies literāro raidījumu redaktore, tagad Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu vadītāja un LR Klasika raidījuma „Grāmatu stāsti” autore Liega Piešiņa (attēlā).

Pirmās radiofoniskās atmiņas dzejniekam Valdim Rūjam ir no ganu gaitām, kad puika būdams, viņš tēva drauga mājā klausījies radio. Tur viņš arī sastapās ar saimnieka māsīcu – aktrisi Liliju Ameriku, tolaik arī iecienītu radio literāro darbu lasītāju. Viņa rosināja mazā Valda interesi par teātra mākslu. Pagājušā gadsimta 50. gadu sākumā Dailes teātra otrās studijas absolvents nav varējis izšķirties, kurai no daiļo mākslu mūzām dot priekšroku, jo vilinājusi arī prozas un dzejas rakstīšana. Spert soli literatūras virzienā palīdzējis liktenīgs zvans no Radio un aicinājums nākt darbā literāro raidījumu redakcijā. Toreiz Radio vadītājs bija Indriķis Lēmanis, komunisma varai labvēlīgi noskaņots un paklausīgs kalps, kuru amatā iecēla 1940. gada vasarā, kad Latvijā ienāca Padomju Savienības karaspēks. Jāpiebilst, ka Indriķis Lēmanis arī bija rakstnieks. Lai gan lielais vairums radiocilvēku, kas piedzīvoja viņa valdīšanas periodu, atminas Lēmani negatīvā gaismā, Valdim Rūjam prātā palikuši arī kādi pozitīvi mirkļi no šī rakstnieka-komunista laikā.

Atmiņu grāmatā „Latvijas radio 75” Valdis Rūja, trāpīgi raksta.” Kad priekšsēdētājā Indriķī Lēmanī rakstnieks uzvarēja funkcionāru, viņš izlaida cauri ne vienu vien tautā iemīļota kultūras darbinieka jubilejas vakara translāciju vai iejūtīgu literāri muzikālu montāžu, kas toreiz bija modē.”

Skatot hronoloģiski tālāk literāro raidījumu tapšanas mirkļus, nonākam pagājuša gadsimta 80. gadu vidū. Tad literāro raidījumu redakcijā sāka strādāt Liega Piešiņa, tagad zināma kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu vadītāja, „Radio Klasika” klausītājiem viņas balss pazīstama no raidījuma Grāmatu stāsti, bijusī Kultūras rondo producente, literāro raidījumu redakcijas redaktore. Bet šī raidījuma autore Zane Lāce bijušo kolēģi atļāvusies nodēvēt - "habilitēts radiogrāmatu tārps", cilvēks kas gadiem ilgi lasa, runā, pētī un analizē literatūru.