Reklāmas par labākajām radio spuldzēm un rakstāmmašīnām, ziņas par radio aizliegumu Ņujorkas taksometros, kādas melodijas vēlējās dzirdēt cukura fabrikas strādnieki pagājušā gadsimta 50. gados, kāda klasiskā mūzika pa radio bija populāra 1972. gadā - šos un vēl citus par radio vēsturi saistītos tematus lūkojam kopā ar Latvijas Radio bibliotekāri Sarmu Indzeri, lapojot sendienu preses materiālu.

Sens latīņu sakāmvārds vēsta "Verba volant skripta manent" (Vārdi aizlido, rakstītais paliek), un šo sakāmo visa šī gada laikā vistiešākajā veidā varu attiecināt uz radio vēstures izpētes darbu raidījumā Reiz radio...: bieži vien par to vai citu pieminētu radio balsi vai raidījumu bija jāsaka: „…diemžēl šis ieraksts nav saglabājies vai tolaik jau viss izskanēja tikai dzīvajā ēterā…”. Rakstīts vārds par laimi aizgājušo laiku ir krietni vairāk ir fiksējis. Un pirms gada, sākot lūkot Radio vēsturi, pirmais raidījuma veidotājās Zanes Lāces gājiens bija uz radio bibliotēku, kur tās darbiniece Sarma Indzere izsniedza kaudzi ar dažādu laiku preses materiāliem, kuros pieminēta mūsu darbavieta.

Skatot tālāk materiālus par radio vēsturi un personām, kas to veidoja, Sarma savulaik mācoties Kultūras koledžā, uzrakstīja diplomdarbu "Bibliogrāfiskais rādītājs par Latvijas Radio laika posmā no 1925. līdz 2005. gadam", tur var redzēt, ka radio bijis pieminēts 328 preses izdevumos.

Šī raidījuma autores sevišķa vājība ir pagājušā gadsimta 30 gadu prese, konkrēti "Radiofona programma" vēlāk pazīstama ar nosaukumu „Latvijas Vilnis” un „Hallo, Latvija!”

Avīzē „ Socilādemokrāts” 1925. gada septembrī parādās šāda reklāma: Tehniska progresa pēdējais vārds „RADIO” papirosu rūpniecībā. Maikapar papirosi „RADIO” 10 gab.- 10 rbļ.

„Latvijas vilnis” 1940. gada maijs. "Continental" rakstāmmašīnas un mazrakstāmmašīnas, kā arī BRUNSVIGA rēķinmašīnas. Piedāvā vienīgais pārstāvis Latvijā, biroja mašīnu nodaļa „OMEGA”.

1939.gada „Hallo Latvija” numurā līdzas reklāmai par "Continental" riepām un zarnām, kas ir drošas un izturīgas un pieejamas automobiļu un motociklu veikalā Elizabetes ielā 55, ir atrodama informācija, ka 4. februārī vairākkārt ir pārraidītas Eiropas meistarsacīkstes ātrslidošanā, kas togad norisinājās Rīgā un mūsu ātrslidotājs Alfons Bērziņš šajās sacīkstēs ieguva Eiropas čempiona un pasaules vicečempiona titulus. Un sporta tematiku turpinot, lūkojamm, kā 1936. gadā radio programmā tika atspoguļotas Berlīnē notiekošās olimpiskās spēles.

1936. g. „Hallo, Latvija!” augusta numurā par Berlīnes olimpiādi

"Šī gada olimpiāde ir notikums, par ko interesējas ne tikai aktīvie sportisti, bet arī jebkurš sporta cienītājs. Tomēr tie, kas ieradīsies sacīkšu vietā, sastādīs tikai mazu daļiņu no lielās sporta entuziastu saimes, jo viss lielum lielais vairums spiests palikt savās mājās un savā darbā, un tieši par šiem pēdējiem nu ir parūpējies mūsu laika lielākais izgudrojums – radio.

Olimpiādē no ārzemēm vien ieradīsies apmēram 80 radio reportieru. To vajadzībām sagatavotas 80 auto mašīnas, lai reportieri varētu ātri un ērti nokļūt no vienas sacīkšu vietas līdz otrai. Ziemēļamerikas lielākā radio sabiedrība „National Broadcasting Company” sūtījusi uz Berlīni savu labāko sporta reportieri Viljamu Sleiteru. Viņa pirmā reportāžas tēma ir „Dzīve olimpiskajā sādžā”

Lapojot 1958. gada „Rīgas Viļņus”, redzam ka plaši ir izvērsta radioprogramma, gan anotācijas par raidījumiem, gan mūsu diktoru fotoattēli, gan klasiskās mūzikas jēdzienu skaidrojums, gan rīta rosmes apraksts un televīzijai atvēlēta tik viena lappuse, jo raidlaiks bijis trīs stundas - no 7 līdz 10 vakarā.

„Rīgas Viļņi" 1958. gada 8. aprīlis

Koncerts „Ko vēlas dzirdēt mūsu radioklausītāji”. Programmu sastādījuši Krustpils cukura rūpnīcas darbinieki, Alūksnes rajona Jaunlaicenes ciema kolhoza ”Līdums” kolhoznieki un Rīgas vieglās rūpniecības tehnikuma 3. specgrupas audzēkņi. Programmā poļu tautas deja „Mednieku solis” čehu tautas dziesma ”Puisis mīļo raudzīt skrēja”, meksikāņu dziesmas „Ģitāra” „Pičirillo”, itāliešu dziesma „Kumare, Kumarella” no kinofilmas „Zudušie sapņi”.

1971. gadā „Rīgas Viļņu” programmā publicēta radio raidījuma „Dzirkstele” jautājumu anketa klausītajiem - viktorīna „Vai pazīsti savu republiku”.

1.Kurš no Latvijas komjauniešiem pirmais ieguva Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukumu?

2.Cik un kādus radiouztvērējus pašlaik ražo Latvijas rūpnīcās?

3. Kurš no Latvijas ievērojamiem sportistiem sacensībās nav piedzīvojis nevienu zaudējumu ? Kāds ir viņa ceļš dzīvē?

1971. gads 2. oktobris laikraksts „Literatūra un Māksla”

Mūzika pa radio.

Gan pārrunās radioklausītāju konferencēs, gan arī vēstules redakcijai mūzikas draugi interesējas pa padomju skaņu mākslas atspoguļojumu Latvijas radioraidījumos. Piemēram, lielu atsaucību ir guvuši raidījumi, kuros izskanēja savā laikā ļoti populārā, bet nu jau ilgāk nedzirdētā B. Šehtera „ Turkmēņu svīta”, tāpat mūzika no B. Asafjeva baleta „Bahčisarajas strūklaka”.