Pirms 45 gadiem oktobrī Latvijas Radio mūzikas redaktorei Aldai Strazdai uzliek pienākumu - veidot bērnu ansambli. Tā nosaukumu „Dzeguzīte” izdomāja viens no ansambļa pirmā sastāva dalībniekiem- četrgadīgais Ilmārs Jargans. Vēlāk dziedošos bērnus uzņēmās vadīt Aldas māsa Daila Martinsone, jo viņas meita tolaik arī dziedāja šajā ansamblī, un tā līdz šai dienai „Dzeguzīte” turpina savu skanošo lidojumu. Ansambļa vēsturi atcerēsimies kopā ar tā vadītājām Dailu un Zigdu Martinsonēm un bijušajiem dzeguzēniem - Artu Savdonu, Ilmāru Jarganu un Mārtiņu Eglienu.

Vieniem „Dzeguzīte” asociējas ar šodienas populārākajiem dzeguzēniem Valteru un Kažu, citiem ar Gunāra Kalniņa dziedāto mazo panku duetā ar Laimu Vaikuli, vēl kādiem ar dziesmu aptaujas „Mikrofons” 1981. gada populārāko dziesmu „Dāvāja Māriņa”, ko kopā ar Aiju Kukuli izpildīja Līga Kreicberga. Bet pirms atpazīstamības mūsu valstī un ārpus tās robežām sākums bija 1970. gada oktobrī, kad tagadējās „Dzeguzītes” vadītājas Dailas Martinsones māsa Alda Strazda (aizgājusi mūžībā 2011. gadā) uzmeklējusi dziedošus Rīgas bērnudārzu bērnus un radio namā nodibināja ansambli.

Viens no ansambļa veterāniem ir arī Nacionālā teātra aktieris Mārtiņš Egliens, kurš “Dzeguzītē” gaitas uzsāka pirms 35 gadiem. Kavējoties jaukākajos dziedošās bērnības brīžos, Mārtiņš atceras izbraukumus uz Maskavu un dzīvošanu viesnīcā.

Ilmārs Jargans, kurš četru gadu vecumā iedziedāja laika gaitā par tik populāru kļuvušo miega dziesmu „Velc, pelīte saldu miegu…”, ir arī autors ansambļa nosaukumam. Muzikoloģes un Radio kolēģes Daigas Mazvērsītes grāmatā „No vienas ligzdas”, kas iznāca par godu „Dzeguzītes” 40 gadu jubilejai, Alda Strazda atminas, ka bērni vairākkārt intervēti, kā tad ansambli sauks, viens teicis „taurentiņš,” otrs – „mēnestiņš” tad Ilmārs izšāvis - „Dzeguzīte!”. Mazajam puikam tolaik interesējusi daba, tāpēc arī bijis prātā šī putna vārds.

Runājot par dziesmām, kuras allaž grib dzirdēt „Dzeguzītes” izpildījumā, tās ir vairākas un katrā laikā savas, bet ir viena krievu valodā skanoša, kuru publika mīl vēl no tiem laikiem, kad dzeguzēni bieži viesojās Maskavā - tas bija pagājušā gadsimta 80. gados un šī dziesma „Zolotaja Svaģba” ir par to, kā zelta kāzu jubilejā blakus viens otram sēd vectētiņš un vecmāmiņa.