Marisa Vētras, Paula Saksa iedziedātās populārās dziesmas, pirmās translācijas no Brīvības pieminekļa pagājušā gadsimta 30. gadu vidū, Aspazijas runa, spožākie diktori, Radioteātra skaņu pasaule, „Mikrofons” un „Dzirkstele”, vakara pasaciņa ar tik pazīstamo sveicienu „Labvakar, mazais draudziņ!”, janvāra barikādes un augusta pučs pirms 25 gadiem, un vēl, un vēl neskaitāmi radio vēstures dārgumi, kas šī gada laikā izskanējuši raidījumā Reiz radio…, tieši pašā dzimšanas dienā - 1. novembrī - kā  spožākās sveces jubilejas tortē tiks aizdegtas un parādītas klausītājiem.  

Ar mūsdienu tehnoloģijām izdaiļotā Čo-čo-Sanas ārijas no Džakomo Pučīni operas "Madama Butterflay” instrumentālā versija skanēja pāris dienas pirms Latvijas Radio 90. dzimšanas dienas,  kad to atskaņoja mūsu kolēģi no radio „NABA”, brīdī, kad tika atklāta  vēsturiskā plāksne Radio ielā pie Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes, kura vēstī, ka šajā ēkā  1925. gada 1. novembrī sāka darboties Rīgas radiofons.

Runājot par radio sākumu, jāmin 1924. gada 28. marts, kad Saeimas budžeta komisija nolemj piešķīra 7 miljonus rubļu vecajā jeb 140 latu jaunajā naudā radiofona stacijas izveidei. Tā kā Latvijā nebija tik dižu speciālistu radioraidītāju būvē, šo uzdevumu uzticēja Francijas firmai, un 1925. gada pavasarī ar kuģi no Francijas  ostas Denkerkas atveda antenas mastus un raidītāja iekārtu. To nolēmauzstādīt līdzās jaunajai radiostacijai, kuru tajā pašā laikā iekārtojā Pasta Telegrāfa Virsvaldes ēkā.

Pagājušā gadsimta 30. gados bija brīdis, kad radio strādāja vairāki literāti, cilvēki, kas mums zināmi kā dzejnieki - Jānis Akurāters četrus gadus pavadīja radiodirektora postenī, Mirdza Ķempe, sākumā  pieņemta darbā par mašīnrakstītāju, vēlāk bijusi diktore jeb kā toreiz teica spīkere un  Edvarts Virza  ieņēma programmu daļas vadītāja vietu. Starp citu, pieminot Mirdzas Ķempes darbu radio, paralēli diktores darbam viņa ir arī  tulkojusi tā laika populāras operetes un dziesmas, un viena no tādām bija „Dziesma par mazo mērkaķīti.” Radioarhīvā tā glabājas aktiera un  režisora Osvalda Uršteina  izpildījumā.

Bezrūpīgās notis beidz skanēt ne tikai mūzikā, bet teju ikviena cilvēka dzīvē pagājušā gadsimta 30. gadu beigās, kad Eiropā sākas Otrais pasaules karš. Tas, protams, ienes pārmaiņas arī radio skanējumā. 1940. gadā skan Padomju Savienību slavinoši saukļi, tos nomaina ziņas no frontes un vācu mēlē dziedātas dziesmas un tāpēc kā izmisuma sauciens, kā visas latviešu tautas likteņa dziesma 1944. gada 15. martā Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā izskan Lūcijas Garūtas komponēta kantāte „Dievs, Tava zeme deg!” ar pašu mūzikas autori pie ērģelēm, šo pirmatskaņojumu ieraksta radio lentēs.  

Tās bija dažas  radio dzimšanas dienas tortes spožās svecītes - īsas radiofoniskas reminiscences šajā notikumā, kas ilgst jau 90 gadu desmitu un kuru mēs turpinām jums stāstīt.