Sagaidot Latvijas Radio 90 gadu jubileju, ielūkojamies Latvijas Radio vēsturē un skaņu ierakstu arhīvā, kurā glabājas tūkstošiem Latvijas vēstures liecību.

„Radio ir teātris galvā”

– šī sentence lieliski paskaidro, kāpēc daudziem patīk klausīties radio, savukārt daļai tas neliekas pietiekami interesanti. Līdzīgi grāmatām radio pārraides atstāj vietu fantāzijai.

Latvijas Radio skaņu ierakstu krājums pašlaik aktīvi tiek digitalizēts, un šai procesā atklājas arvien jauni dokumentāli ieskaņojumi, kuros iemūžinātas ievērojamu valstsvīru, mākslinieku, vienkāršu ierindas pilsoņu balsis. To saglabāšana ir ļoti svarīga, jo - vai tad bez skaņu ieraksta starpniecības kāds vēl atcerētos, kā izklausās dzejnieka Ziedoņa Purva balss?

Savukārt vēl pirms savas Hugo Diega karjeras laikiem 1969. gadā Edgars Liepiņš sevi pieteica kā lieliski dziedošu aktieri krievu autores Prokofjevas lugas "Uzmanību, tūlīt izlidos putniņš" radioiestudējumā. Tam mūziku radīja Ivars Vīgners kopā ar savu instrumentālo ansambli. Starp citu, radio Liepiņš tolaik jau bija biežs viesis, mūsu izcilais humorists piedalījās Gunāra Jākobsona veidotajā pārraidē "Satīras dzirnavas".

Mūzikas ieskaņojumos noteicošā loma skaņu režisoram

Radio darbība un līdz ar to arī tā skaņu ierakstu arhīva pildīšana nebūtu iespējama bez daudzu profesiju pārstāvjiem, kur dokumentālo pārraižu tapšanā piramīdas virsotnē noteikti ir žurnālists, taču mūzikas ieskaņojumos noteicošā loma un ne tikai tehniskā ziņā piederēs skaņu režisoram. Viņa spēkos ir gan celt, gan gremdēt priekšnesumu, sagrozot skaņu pults pogas tikai katram māksliniekam pašam zināmās proporcijās. Jā, radio skaņu režisorus brīžam gribas saukt par īstiem brīnumdariem, un šie dažreiz nemaz nav tie labākie brīnumi. Ne viens vien muzikāls skaņdarbs ir sabojāts neatgriezeniski nepareizi noregulētu mikrofonu un kopējā tembrālā balansa dēļ.

Kopš Radiofona dibināšanas bija pieņemts, ka par toņmeistariem kļuva akadēmiski izglītoti mūziķi, lielākoties komponisti, arī simfoniķis Jānis Ivanovs, vēlākais radio muzikālais vadītājsm kādreiz pildījis šos pienākumus. Padomju gados skaņu režisoru jeb toņmeistaru godā pabijuši komponisti Romualds Grīnblats, Ringolds Ore, Romualds Kalsons, Juris Karlsons, pianisti Igors Ivanovs un Ivars Vīgners, pianists un mūzikas zinātnieks Valdis Krastiņš, arī mūzikas teorijas nodaļas absolvents Jāzeps Kulbergs un dziedātājs Alfrēds Višņevskis.

Šis Nīkrācē dzimušais jauneklis Otrā pasaules kara gados nonāca Urālos, iestājās latviešu divīzijā, sekoja kontūzija, slimnīca un pievienošanās pašdarbniekiem. Pēc kara Višņevskis mācījās Maskavas mūzikas skolā, tad atgriezās Rīgā, iestājās Konservatorijā, kur 1955. gadā absolvēja vokālo nodaļu. 1953. gadā paralēli studijām Alfrēds Višņevskis sāka strādāt Latvijas Radio par skaņu režisoru. Alfrēda Višņevska vārds mūsu skaņu arhīvā saglabāts ne tikai skaņu režisora, bet arī dziedātāja amatā.

Latvijas Radio bērnu dziesmu ansamblis

Viens no Latvijas Radio Mūzikas redakcijas uzdevumiem padomju gados bija veicināt un atspoguļot māksliniecisko pašdarbību. Dažādi ansambļi un kori tika aicināti uz ierakstiem, kuri fondos tika apzīmēti ar citiem indeksiem, pasvītrojot to, ka tie tomēr ir un paliek tikai pašdarbnieki. Piemēru, kā jāmuzicē īsti profesionālam kolektīvam, rādīja radio ietvaros dibinātais koris un simfoniskais orķestris, 1966. gadā dibinātais estrādes un vieglās mūzikas orķestris, lauku kapela un citas formācijas, kas bija gan pastāvīgi štata darbinieki, gan uz ierakstiem sasauktas vienības. Viena no tādām bija Latvijas Radio bērnu dziesmu ansamblis, kas tapa 1962. gadā.

Togad radio sāka strādāt diriģents Jānis Brants, kurš bija mūzikas redaktors, un pēc toreizējā radio mākslinieciskā vadītāja, komponista Jāņa Ivanova ieteikuma izveidoja bērnu vokālo ansambli, lai jaunās balsis varētu ieskaņot no krievu un citām valodām tulkoto obligāto padomju dziesmu repertuāru un arī jaunākās latviešu dziesmas. Branta vadītajā Radio bērnu vokālajā ansamblī, kas brīžam izauga līdz kora apmēriem, dziedāja jaunāko klašu skolnieki, mūsu arhīvā ir apmēram 50 tā ierakstu. Turklāt vismaz reizi mēnesī radio studijā tika ieskaņots kādas skolas pašdarbnieku priekšnesums – ik nedēļu skanēja īpaša mūzikas pusstunda skolēniem ar katrai klasei atbilstīgu mūzikas programmu, kārtotu no pašu mājās tapušajiem un no Maskavas sūtīto citu Padomju Savienības skolēnu kolektīvu priekšnesumiem.

Apbrīnojamā radio žurnālistu enerģija

Var tikai pabrīnīties par radio žurnālistu enerģiju un radošajām spējām izdomāt un veidot arvien jaunus raidījumus. Apbrīnojama bijusi žurnālista Gunāra Jākobsona karjera, apvienojot diktora, sporta komentētāja, populārā raidījuma „Mikrofons” veidotāja un dziesmu aptaujas radītāja amatus. Turklāt Gunārs izdomājis arī raidījumu „Satīras dzirnavas”, vairākus gadus vadījis Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas Literatūras, dramaturģijas, jaunatnes un bērnu raidījumu redakciju, kā arī lasījis vakara pasaciņas.

Kā otro aiz Gunāra varētu minēt nesen smiltājā aizvadīto radiožurnālistu Raiti Kalniņu, kas savas gaitas Doma laukuma ēkā sāka kā Radio bērnu dramatiskā ansambļa dalībnieks. Sekoja raidījumi "Tu tik esi puika!" un "Trešais tēvadēls", sižeti "Pionieru radioavīzē",  žurnālā skolēniem "Gamma", "Mikrofonā", "Dzirkstelē", kā arī darbs žurnālā "Skola un Ģimene", vēlāk pārraižu cikls "Kā no plaukta".

Minētā radiožurnāla "Gamma" radītāja bija cita aktīva radiožurnāliste – Dzintra Krašauska, kas radiomājā nonāca jau kā Filoloģijas fakultātes studente. Viņas pamatdarbs bija "Pionieru radioavīzē" un "Dzirkstelē", vēlāk Dzintra jau bija Bērnu un skolēnu raidījumu redakcijas vadītāja, bet 90. gados sāka veidot pārraidi "Svētdienas skola", bērnu kristīgā audzināšana tolaik bija liels jaunums.

Latvijas Radio sieviešu vokālais ansamblis

Izrādās, tieši pirms 40 gadiem Latvijas Radio darbu sāka no Filharmonijas uz Radio atceļojušais sieviešu vokālais ansamblis. Tā pamati rodami jau 60. gadu sākumā, kad pie ansambļa izveides ķērās komponists Aleksandrs Kublinskis, tapa vispirms meiteņu vokālais ansamblis „Rīga”, kas pamazām saplūda ar Rīgas estrādes orķestri. Dalībnieces, saprotams, mainījās, tāpat kā dziedātāju skaits – tas ir bijis gan oktets, gan kvartets, sieviešu vokālais ansamblis piedzīvojis sastāvu, stilu un modes maiņas, un dziedošo meiteņu balsis iemūžinātas vairākos simtos ierakstu.

1975. gada 19. decembrī sieviešu vokālā ansambļa dalībnieces atbrīvoja no darba Filharmonijā un jau nākamajā pirmdienā, 22. decembrī, tādā pašā sastāvā pieņēma darbā Latvijas Radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestrī. Turpmākajos desmit gados dziedātājas piedalījās ierakstos gan Radio, gan „Melodijas” studijā, uzstājās koncertos, strādāja gan kā fona vokālistes, gan veidoja patstāvīgus koncernumurus. Latvijas Radio sieviešu vokālais ansamblis darbojās līdz pat 1985. gadam.