„Kad studēju toreizējā  Konservatorijā vijoles klasē, Staņislavs Broks (kordiriģents un mūzikas pedagogs) mani uzaicināja strādāt par toņmeistaru radio,”- tā, atminoties savas gaitas Doma laukuma 8 ēkā, stāstu sāk vijoļbūves  meistars un tulkotājs Zigurds Elsbergs. Skaņu režisora darbam sekoja tulka darbs programmā  „Dzintarkrasts”, kas bija propagandas raidījums tautiešiem ārzemēs. Zigurds Elsbergs, izmantojot radio dāvāto  apmācības laiku Zviedrijā, ziņo turienes latviešiem par reālo situāciju Padomju laika Latvijā. Pēc šī ārzemju mācību komandējuma – Zigurdam Elsbergam ir jāatstāj darbs radio.  Par mūzikas noformēšanu „Sniegbaltītes skolai”, par  aktieriem radio studijā un par darbu Ārzemju raidījumu redakcijā runāsim šajā raidījumā.

Starp dažādās pabeigtības stadijā esošiem vijoļu korpusiem, darba rīkiem un līmes podiņiem risinās saruna ar izcilo vijoļmeistaru un tulkotāju Zigurdu Elsbergu par tiem 14 gadiem, kas tika pavadīti Radio mājā.

1954. gadā Staņislavs Broks uzaicina savā vietā par skaņu režisoru topošo vijoļspēles studentu. Pats Broks dodas uz Daugavpili un tur kļūst par mūzikas skolas direktoru. Zigurdam Elsbergam patīk darbošanās pie skaņu pults. Viņš ir apdarinājis skaņas raidlugām „Mērnieku laiki”, „Fausts”, „Vārnu ielas republika”, veidojis muzikālo noformējumu Raiņa dzejas lasījumiem un arī vēl šobaltdien populārajai bērnu raidlugai „Sniegbaltītes skola”.

 1959. gadā ārzemju raidījumu redakcijas paspārnē izveidojas raidījums latviešiem svešumā, kas vēlāk tiek pārsaukts par „Dzintarkrastu”: propagandas raidījums, kurā stāsta, cik laba ir dzīve padomju valstī un cik draudzīgas un atvērtas attiecības valda starp Padomju Savienības brālīgo republiku un arī kapitālistisko valstu pārstāvjiem. Līdzās šiem raidījumiem skan arī raidījumi zviedru valodā, un tur uzaicina strādāt   Zigurdu Elsbergu par mūzikas noformētāju,. Tā kā viņam ir nags uz valodām, jo,  pateicoties mammas baltvācu izcelsmei, Zigurds perfekti pārvalda vācu valodu, arī krievu, nu bez grūtībām apgūst zviedru valodu un iesaistās šajā raidījumā kā tulks.

Taču Zigurds Elsbergs  savu valodu māku izmanto, lai pastāstītu  Zviedrijas pilsoņiem par īsteno situāciju tolaiku Latvijā, jo Radio viņu nosūta mācību komandējumā uz Zviedriju papildināt zviedru valodas prasmi. Atgriežoties Latvijā, viņš nonāk  čekas uzmanības lokā un aiziet no darba Radio. Tobrīd padomju varas nežēlastībā bija kritusi arī Zigurda Elsberga sieva dzejniece Vizma Belševica, viņai pēc dzejoļu krājuma „Gadu gredzeni” iznākšanas bija noteikts aizliegums publicēties. Tagad abi dzīvesbiedri bija ierindoti disidentu rindās.

Tā kā no agras jaunības Zigurds Elsbergs lasīja literatūru par vijoļbūvi un savulaik, Zvejniekciema mūzikas skolā strādādams, atjaunoja  salauztu un laika zoba sagrauztu čellu, tad Latvijas mūzikas pasaule ieguva fantastisku vijoļmeistaru. Arī valsts stīgu  instrumentu kolekcija, kas tagad ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Latvijas Nacionālās operas orķestra lietošanā, ir veidota, pateicoties Zigurdam Elsbergam.