Baltijas ceļš mainīja vēsturi. Tā uzskata bijušais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts, viens no pieredzējušākajiem un cienītākajiem Eiropas politiķiem. Viņš 80. un 90.gadu mijā bija aktīvs Baltijas valstu neatkarības centienu atbalstītājs.

Intervijā Latvijas Radio viņš uzsver, ka Baltijas ceļam bija ārkārtīgi liela nozīme, lai pievērstu plašākas pasaules uzmanību, tai nosūtot spēcīgu vēstījumu un demonstrējot trīs Baltijas valstu solidaritāti.

Bilts 22.augustā apmeklēja Baltijas ceļa 30. gadadienai veltītu konferenci Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tur ar viņu tikās Gints Amoliņš, lai apspriestu tā laika notikumus, kā tie varēja izvērsties citādi, attieksmi pret Baltijas ceļu starptautiskajā arēnā, un to, kā laika gaitā mainījās Zviedrijas attieksme pret Baltijas valstīm – no vienaldzības Aukstā kara laikā līdz ciešam atbalstam neatkarības atgūšanas centienos.

„Baltijas ceļš bija ārkārtīgi nozīmīgs. Tā bija pirmā reize, kad Baltijas jautājums tiešām nonāca rietumu Rietumvalstu uzmanības lokā. Jo ir saprotami, ka šīs valstis tolaik bija aizņemtas ar citiem jautājumiem – vēlēšanas Polijā, notiekošais Vācijā, nemierīgie laiki Padomju Savienībā un Gorbačova nākotne. Bet tad pēkšņi viņi redzēja šo neizmērojamo cilvēciskā spēka demonstrāciju. Divi miljoni cilvēku, seši simti kilometru – nekas tāds iepriekš vēl nebija redzēts. Tādēļ Baltijas ceļam bija ārkārtīgi liela nozīme, lai pievērstu plašākas pasaules uzmanību,” uzskata Bilts.