Sanākam, sadziedam, sadancojam un ieskandinām XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Ieskandinot svētkus, dodamies uz dažādām Latvijas pusēm, lai vēl mirkli pirms vairāk nekā 37 tūkstoši bērni un jaunieši ar savām balsīm, mūzikas instrumentiem un deju soļiem pieskandinās Rīgu, atklātu kāds bijis laiks līdz svētkiem, un tuvāk iepazītos ar dažiem no vairāk nekā 1900 kolektīviem.

Latgale svētkos tiks pārstāvēta ar kopumā 240 kolektīviem, un citu reģionu vidū šajos svētkos izcelsies ar folkloras kopu pārstāvniecību. Uz Rīgu jau pēc nedēļas no Latgales dosies 25 folkloras kopas. Kupli ar 11 orķestriem Latgali pārstāvēs arī akardeonisti. Uz Rīgu dosies arī 30 kori un 91 tautas deju kolektīvs.

 

No Ludzas novads ar deju kolektīviem labi pārstāvēts

Dejotājus kupli svētkos pārstāvēs Ludzas novads. „Šajos svētkos no Ludzas novada startēs 10 deju kolektīvi. Esam ļoti priecīgi, ka no mūsu puses mēs esam tik daudz. Tomēr mēs esam mazs novads, un 10 kolektīvi - tiešām tas ir labi pārstāvēts. Pārstāvēti gan Zilupe, gan Kārsava, gan Ludza,” saka vairāku deju kolektīvu vadītāja Sarmīte Stapule. Šogad uz dziesmu un deju svētkiem Sarmītes Stapules vadībā dodas trīs kolektīvi – Ludzas Mūzikas pamatskolas 3.-6.klašu tautas deju kolektīvs "Atvasītes", Ludzas novada Bērnu un jauniešu centra 5.-6. un 7.-9. klašu tautas deju kolektīvi “Žeperi”. „Šajā mācību gadā man startēja trīs grupas, un mēs visi esam tikuši uz svētkiem. Man kā vadītājai, protams, tas būs papildus sarežģītāk, jo būs arī brīži kad laukumā Daugavas stadionā man būs jābūt dažādos punktos vienlaicīgi.” Uz jautājumu, kāds noslēpums ir visus savākt kopā un tikt galā, Sarmīte Stapule saka: „Nu tā kā ar visiem bērniem -

ja esi atradis savus dejotājus un dejotājs ir atradis savu vadītāju, tad var sarunāt jebko.”

 

Tilžā dzied visi!

Balvu novada Tilžā nelielās lauku skolas koris sevi spoži apliecinājis, un ir to labāko koru vidū, kas gatavojas Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koru finālkonkursam. „Esmu lepna, ka uz svētkiem dodas četri mani kolektīvi, tas ir Balvu mūzikas skolas vokālais ansamblis un Tilžas pamatskolas vokālais ansamblis „Varbūt”, kuri ir aizdziedājušies līdz ansambļu finālam ir labāko vidū Latvijā. Un dziedās arī laureātu koncertā.  Un arī šie divi lolojumi kori Balvu mūzikas skolas 2.-9. klašu koris un Tilžas pamatskolas 2.-9. klašu koris, kuri ir sagatavojušies un arī aizdziedājušies līdz finālam. Bet fināls mums vēl priekšā, tā kā darbiņš nav apstājies,” saka koru vadītāja Linda Vītola. Viņa Tilžā strādā jau vairāk nekā 30 gadus.

Tilžas pamatskolas korī dzied nedaudz vairāk kā 20 lielāku un mazāku dziedātāju. „Un viss ir kora diriģenta ziņā, kā viņš var piesaistīt, kā viņš var aizraut, dažreiz pierunāt, jā, atnāc pamēģini. Saproti, ka

mūsu skolā visi dzied! Arī tas sauklis strādā, jo citādi Tilžas pamatskolā nebūtu koris. Es saku, tu nedziedāsi? Mūsu skolā visi dzied! Jo, ja nedziedās visi vai gandrīz visi, tad mazajā lauku skolā kora nebūtu.”

Linda Vītola atzīst, ka ir nopietni jādomā, kā turpmāk saglabāt koru kustību, jo, piemēram, visā Balvu novadā šobrīd ir vien četri skolēnu kori. Taču savulaik, kad Tilžā vēl bija vidusskolā, Linda vien te vadīja trīs korus. Viņasprāt, ir jāievieš izmaiņas izglītības sistēmā. „Korim nevajadzētu būt tādā pašā pulciņa statusā kā, piemēram, rokdarbi. Viss ir, protams, būtisks, lai bērns attīstās. Bet korim vajadzētu būt drusciņ pasargātam, ieliktam drusku augstākā statusā. Varbūt atvēlētam laikam pēc stundām vai stundu sarakstā, lai bērni, kuri vēlas, kuri var, kurus skolotāja ir uzrunājusi un kuri tiecas uz šo kolektīvu, lai viņam nevajadzētu plosīties un konkurēt, lai šī darbošanās laika ziņā būtu pasargāta.”

 

Latgalē lielas un labas akordeona mūzikas tradīcijas

Pirmoreiz svētkos godā tiks celti akordeonistu ansambļi. Šobrīd akordeona spēli Latvijā apgūst ap 600 audzēkņu, un jau 11. jūlijā liela daļa ap 300 no viņiem tiksies uz Dailes teātra skatuves, lai kopā piedzīvotu šo pirmreizējo svētku notikumu – apvienotā orķestra skanējumu koncertā ”Skan akordeons”. Kuplākais skaits akordeonistu -131, šajos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos būs tieši no Latgales. To vidū Rēzeknes Zanes mūzikas skolas akordeonistu ansamblis, ko vada Zane Vancāne. „Man akordeons ir orķestris rokās, akordeona izpildījumā var dzirdēt jebkura žanra, jebkura stila mūziku, no Vivaldi, Skralati, Baha, Vivaldi un Mocarta līdz pat mūsdienu rokam un popmūzikai. Es domāju, ka pat repot var. Un pirmo reizi Latvijas Dziesmu un deju svētkos vispār piedalās akordeonisti. Tie priekš mums akordeonistiem ir lieli svētki.”

Akordeona mūzika Latgalē cilvēkiem ir tuva, un te ir laba akordeona skola, to neslēpj Jevģēnijs Ustinskovs, pedagogs, komponists un kordiriģents. „Mums ir lielas un ļoti labas tieši akordeona mūzikas tradīcijas, varam atcerēties mūsu Valēriju Hadukinu, kurš ir bijis slavens tālu aiz Latvijas robežām, un arī tagad labi joprojām strādā Hadukina skolnieki, gan Tatjana Saratova, gan Zane Vancāne. Latgalē mēs esam lepni tieši par mūsu akordeonistiem, ka mums ir tik dziļas un labas tradīcijas kā nekur Latvijā.” Daugavpilī akordeonistu ansambli vada Valērija Hodukina audzēkne, akordeoniste Tatjana Saratova, patiesa šī mūzikas instrumenta pazinēja. „Prieks muzicēt kopā, varbūt tā ir tāda tautas mūzikas dvēsele, jo akordeonam kā instrumentam ir plēšas, kas elpo un bez kā nebūs skaņas. Tā ir dvēseles mūzika, viss, kas ir tuvāk cilvēka dvēselei, kad ir iespēja, klausoties šo instrumentu daudz ko pārdomāt.

Jo akordeons skan gan kā ērģeles, gan var atdarināt kādu simfonisko orķestri. Ar vienu instrumentu to visu var nospēlēt.

Nevar bez akordeona iztikt arī tautas mūzikā, jo akordeonam vienmēr bijusi galvenā, pavadošā loma. Tas vienmēr bijis solo instruments. Priekš manis akordeons ir absolūti viss.”