Laiks no 90. gadu vidus līdz 2000. gadu pirmās desmitgades nogalei – lielu pārmaiņu, cerību un zināmā mērā uzrāviena laiks Latvijai. Par šo laiku saruna ar Andreju Žagaru, aktieri, režisoru, uzņēmēju.

90. gadi tas bija laiks, kad tas teātris, kas bija izveidojies padomju laikā, cīnījās par izdzīvošanu, katram bija jāpieņem lēmums, vai viņš paliek teātrī vai ne. Andrejs Žagars aizgāja no teātra, kas ir viņa pirmā profesija.

Aktiera mēnešalga tajā laikā bija ekvivalenta apmēram 1,5 minūšu reklāmlaika ierakstam – 65 lati. Žagars nolēma riskēt un pievērsties kafejnīcu biznesa. Viņš pats atzīst, ka tas bijis iespēju laiks, tas bijis reibinoši, kad vienlaicīgi pavērās iespēja braukt uz Rietumiem un Latvija deva iespējas sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību, ielekt citā vilcienā. Teātrī bija tāds kā samulsums.