2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā.

29. marta raidījumā aplūkojām padomju vācu kara sākumposmu 1941. gada otrajā pusē. Šis karš burtiski no pirmajām stundām skāra arī Latvijas teritoriju, kur vien dažu nedēļu laikā padomju okupāciju nomainīja nacistu okupācijas režīms, taču nedēļu pirms kara sākuma Latvijas tauta piedzīvoja vienu no smagākajām traģēdijām 20. gadsimta vēsturē. 1941. gada 14. jūnija masu deportācijas skāra vairāk nekā 15000 Latvijas iedzīvotāju, lielākoties deportējot veselas ģimenes. 5263 no deportētajiem tika arestēti un ieslodzīti nometnēs. Pārējie bija šo arestēto ģimenes locekļi. Viņi tika izsūtīti uz nometinājuma vietām Padomju Savienības iekšējos apgabalos. Nometnēs ieslodzītos vēlāk tiesāja, daudziem piespriežot nāvessodu, citi mira, neizturējuši nometņu vai izsūtījuma apstākļus. Konstatēts, ka 14. jūnija deportācija pavisam laupījusi dzīvības 6113 cilvēkiem. Stāsta vēstures zinātņu doktors Jānis Riekstiņš.

Jau pēc kara sākuma padomju režīms veica savu pēdējo Baigā gada noziegumu  - 99 cilvēku bez tiesas nogalināšanu 1941. gadā no 27. līdz 29. jūnijam. Stāsta vēsturniece, Latvijas Okupācijas muzeja līdzstrādniece Inese Dreimane.

Vermahta avangarda vienības sasniedza Rīgu 1941. gada 1. jūlijā. Vēlākā nacionālās pretošanās kustības aktīviste Valentīne Lasmane tobrīd bija Latvijas Telegrāfa aģentūras darbiniece. Nodzīvojusi raženu mūžu, Lasmanes kundze devās mūžībā 102 gadu vecumā. 2018. gada decembrī. Tā paša gada sākumā tikos ar viņu Stokholmā, kur cita starpā uzklausīju arī atmiņas par naktī no 1941. gada 30. jūnija uz 1. jūliju.

Daudzi Latvijā ienākošos vācu spēkus uztvēra kā atbrīvotājus un cerēja, ka Lielvācija ļaus atjaunoties Latvijas valstiskumam. Tās izrādījās veltas cerības. Latvija tika iekļauta tā sauktajā Austrumu zemes jeb Ostslandes reihkomisariātā. Stāsta vēstures zinātņu doktors Kārlis Kangeris.

Ja vairumam Latvijas iedzīvotāju padomju - vācu kara sākums nozīmēja vienas okupācijas varas nomaiņu ar citu, ne mazāk brutālu un augstprātīgu, tad par traģēdiju tas kļuva vairāk nekā 66000 Latvijas ebreju. Par holokausta norisi Latvijā 1941. gadā nākamsvētdien, 12. aprīlī.