Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Lasījums no Marka evaņģēlija 6.nodaļas

Jēzus lika mācekļiem sakāpt laivā un doties pāri otrā krastā un Ģētzemi, kamēr viņš pats atlaidīs ļaudis. Tos atlaidis viņš uzkāpa kalnā Dievu lūgt.

Kad bija iestājies vakars, laiva atradās jūras vidū, bet viņš viens pats bija krastā.  Redzēdams, ka tie ar mokām airēja uz priekšu, jo pūta pretvējš, ap ceturto nakts sardzi viņš pa jūras virsu gāja pie tiem, bet, likās, gribēja paiet tiem garām. Ieraudzījuši viņu ejam pa jūru, tie nodomāja: ”Tas ir rēgs!” un sāka skaļi kliegt, jo tie visi bija satrūkušies, viņu ieraugot. Bet viņš tūlīt pat tos uzrunāja: ”Esiet droši! Tas esmu es, nebaidieties!” Viņš iekāpa pie tiem laivā, un vējš norima. Tie ļoti brīnījās, jo nebija izpratuši notikumu ar maizēm un viņu sirdī vēl aizvien nebija sapratnes.