Studijā mācītājs Juris Rubenis.

Lasījums no Lūkas evaņģēlija. 1:46-53

46 Un Marija sacīja: "Mana dvēsele slavē To Kungu,
47 un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju,
48 jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu,
49 jo Varenais lielas lietas pie manis ir darījis, un svēts ir Viņa Vārds,
50 un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.
51 Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izklīdinājis tos, kas ir lieli savā sirdsprātā.
52 Viņš varenos nogāzis no augstiem troņiem un paaugstinājis zemos.
53 Izsalkušo Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšā.

No mācītājiem katrā sprediķī tiek gaidīts kaut kas jauns, bet Jēzus visu savu dzīvi atkārtoja tikai vienu sprediķi, kaut arī atšķirīgos veidos. Viņš runāja par Debesu valstību. Un tam vajadzētu būt mūsu galvenajam tematam vienmēr.

Kas ir Debesu valstība? Kā tā izskatās? Jēzus pavisam skaidri saka, ka Dieva valstība ir mūsu vidū, ka tā ir klātesoša tagad un šeit. Cik savādi, ka cilvēki ir iemanījušies to "aizskaidrot" tālu prom nākotnē - kādās citās sfērās pēc šīs zemes dzīves... Iespējams, ka tas ir darīts tāpēc, ka vieglāk bija turēties pie likumiem un praktizēt rituālus tā vietā, lai tagad un šeit sastaptos ar Dievu un ļautu Viņam sevi pārveidot.

Patiesas pārvērtības cena ir augsta. Tas nozīmē, ka visas mūsu lojalitātes iepretī varai, panākumiem un kontrolei – tā saucamās "mūsu debesu valstības" jāsamaina ar Jēzus valdīšanu un Dieva valstību. Viss mums svarīgais iepretī Dieva valstībai ir relatīvs.