Svētrīts. Studijā Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes mācītājs Rinalds Grants.

Lasījums no Jāņa evaņģēlija 12. nodaļas

Jēzus sešas dienas pirms Pashas atnāca uz Betāniju, kur bija Lācars, ko Viņš bija uzmodinājis no miroņiem. Tur tie Viņam taisīja mielastu. Marta apkalpoja, bet Lācars bija viens no tiem, kas kopā ar Viņu sēdēja pie galda. Tad Marija, paņēmusi mārciņu īstas, ļoti dārgas nārdu eļļas, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja viņa kājas ar saviem matiem. Un svaidāmās eļļas smarža piepildīja visu māju.

Bet viens no Viņa mācekļiem, Jūda Iskariots, kas vēlāk Viņu nodeva, sacīja: "Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīs simti sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem?"

Bet to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas.

Jēzus sacīja: "Liec viņu mierā, lai viņi to saglabā manai bēru dienai. Jo nabagi vienmēr būs pie jums, bet es nebūšu vienmēr."