Svētrīts. Studijā priesteris Ilmārs Tolstovs.

Lasījums no Lūkass evaņģēlija 4.nodaļas

Tajā laikā Jēzus, Svētā Gara pilns, atgriezās no Jordānas un Garā četrdesmit dienas uzturējās tuksnesī, un tika velna kārdināts. Un Viņš nekā neēda tajās dienās un, tām beidzoties, bija izsalcis. Bet velns sacīja Viņam: “Ja Tu esi Dieva Dēls, saki šim akmenim, lai tas top par maizi.”

Jēzus viņam atbildēja: “Ir rakstīts: “Ne no maizes vien dzīvo cilvēks.””

Tad tas paņēma Viņu un vienā acumirklī Viņam parādīja visas pasaules valstis. Un velns Viņam sacīja: “Es Tev došu visu šo varu un godību, jo tā ir nodota man, un es to dodu, kam gribu. Tāpēc, ja Tu mani pielūgsi, tad viss būs Tavs.”

Bet Jēzus atbildot viņam sacīja: “Ir rakstīts: “Tev būs pielūgt Kungu, savu Dievu, un Viņam vienam kalpot.””

Pēc tam tas aizveda Viņu uz Jeruzalemi un nostādīja Viņu svētnīcas jumta galā, un Viņam sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad meties šeit lejā! Ir taču rakstīts: “Saviem eņģeļiem Viņš dos pavēli par tevi, lai tie tevi sargātu,” – un: “Viņi nesīs tevi uz rokām, lai nejauši tu neievainotu savu kāju uz akmens.””

Bet atbildot Jēzus viņam sacīja: “Ir sacīts: “Nekārdini Kungu, savu Dievu!”” 

Un velns, izbeidzis visus kārdinājumus, atkāpās no Viņa līdz laikam.