Ernesta Šneidera, skolotāja un Pāvilostas apzaļumotāja, mērķis bija sabiedrības izglītošana un pilsētas kopšana. Ko Šneiders pagājušā gadsimta 20. -30. gados rakstīja skolas un pilsētas hronikā un kā notika mola celšana, kad akmeņu kraušanas darbos bija nodarbinātas arī sievietes, un kāda ierīce palīdz buru lāpīšanā, par to stāsts Pāvilostas muzejā.

Pirms neilga laika izskanēja jau viens stāsts par Pāvilostas sabiedrisko darbinieku Žani Kūdriņu, kurš fotografēja vietējos cilvēkus un apkārtnes ainavas, ierīkoja pilsētā bibliotēku un organizēja kori. Ernests Šneiders ir otrs vīrs, kurš Pāvilostas vēsturē iegājis kā prasīgs un talantīgs skolotājs un kā apkaimes vēstures hronists. Pirms dodamies uz krājuma telpām, lapot šīs hronikas, Pāvilostas muzeja vadītāja Irina  Kurčanova mūs iepazīstina ar Ernesta Šneidera dzīvesgājumu.

Ernesta  Šneidera dzīvi kā tūkstošiem citu latviešu, salauza Staļina laika represijas. 1945 gadā viņu izsūta uz Karēliju, kur viņu norīko pie Baltijas - Baltās jūras kanāla atjaunošanas. Smagais darbs viņu nomoka fiziski un, atgriežoties Pāvilostā pēc pusotra gada, Ernests Šneiders turpina strādāt skolā, bet seko atlaišana no darba, un tas viņu salauž arī garīgi. 55 gadu vecumā  viņš mirst, bet atstāj aiz sevis bagātu mantojumu izglītībā, pilsētas apzaļumošanā un novada vēstures pētniecībā.