Viļakas novada muzejā skatām 1500 sērkociņu kastīšu etiķetes no PSRS un citām padomju laiku sociālistiskā bloka valstīm, novadnieka Eduarda Spravnika putnu olu kolekciju, kas vākta pirms aptuveni 80 gadiem, aizceļojusi uz Kanādu un atgriezusies atpakaļ, Viļakas bīskapu personīgās lietas un ceremoniju tērpu sastāvdaļas, kā arī uzklausām stāstu, kā agrāk Marienhauzenes (Viļakas) muižas pilī eļļas pudeles tika aizkorķētas.

Metāla restes durvju vietā priekšā mazam kambarītim – tā ir liecība par padomju gadiem ēkā, kur iekārtots Viļakas novada muzejs, bet pats nams ir krietni vien senāks – tā ir 1913.gadā celta katoļu draudzes māja.

Reiz saukta par Marienhauzeni, latvisko nosaukumu Viļaka ieguvusi no līdzās esošā Viļakas ezera. Pirms neilga laika raidījumā stāstījām par Viļakas katoļu baznīcu, sauktu par Ziemeļlatgales gotikas pērli vai gotikas rozi, kuras celšanai līdzekļus deva Marienhauzenes muižas īpašniece grāfiene Alīna Lippe-Lipska. Par kungu namu, kur mitusi šī dzimta, un par grāfieni, kas te ar vērienu saimniekojusi, stāsta muzeja vadītāja Rita Gruševa.

No muižas iedzīves maz kas ir atlicis, tik fotogrāfijas, no kurām vienā uz mums noraugās pusmūža dāma paskarbiem vaibstiem – tā ir Alīna Lippe-Lipska un blakus telpā apskatei izliktais ķieģelis ar grāfienes iniciāļiem.

Viļakas novada muzeja vadītāja Rita Gruševa rāda filumēnijas jeb sērkociņu kārbiņu un to etiķešu kolekcijas, šo savu vākumu muzejam dāvinājis viļakietis Jānis Laicāns, te aplūkojamas 1500 etiķetes, kas vāktas, galvenokārt padomju laikos.

Etiķetes ir izvietotas tematiski - sēnes, sporta veidi, ievērojamas personības, putn i- tā vienkopus aplūkojot sērkociņu kārbiņas, tik tagad atklāju cik daudz no populārzinātniskas, un kultūrvēsturiskas informācijas var uzlikt uz vienas mazas kastītes.

Otrā muzeja ēkā, kas atrodas pāri pagalam, ierīkota bijušajā kapucīnu mūku klosterī, atrodas gan tūrisma informācijas centrs, gan izstāžu zāle un tagad arī iekārtota modernizēta ekspozīcija, kas veltīta Edvardam Spravnikam - vēl vienam izcilam viļānietim, agrononam pēc izglītības, bet daiļamatniekam pēc aicinājuma, Otrā pasaules kara beigās viņš devās bēgļu gaitās uz Zviedriju un tālāk uz Kanādu, kur arī vaļas brīžos pievērsās dekoratīvu metāla svečturu izgatavošanai. Viens no viņa gatavotajiem svečturiem atrodas Vatikānā, viens ir mūsu Saeimas telpās un arī Viļakas katoļu baznīcai Eduards Spravniks ir dāvājis svečturi.

Bet muzejā glabājas pāri par 600 putnu olām, ko bērnībā un jaunībā ir viņš ir savācis - kolekcija ir vērtīga kā ornitoloģisks materiāls, tai ir ievērojams gadu skaits un tā tālu ceļu uz šejieni mērojusi. Top arī ekspozīcija ar skārienjutīgiem ekrāniem, kur būs pieejama arī informācija un attēli par katru putnu, kura olas ir šajā kolekcijā, un putnu sugas ir aptuveni 130. Ekspozīciju bija paredzēts atklāt šī gada janvāri, taču sakarā ar ārkārtas situāciju valstī ievērojamā kolekcija, kas stāsta gan par Latvija dabu, gan godina izcilu novadnieku vēl tikai gaida savus apmeklētājus.