Raidījuma tēma - zīmols un zudušais. Saruna par zīmoliem, kas nodzīvojuši pietiekami ilgu mūžu, tomēr no aprites pēdējās desmitgadēs ir pazuduši. Stāsta komunikācijas stratēģis Zigurds Zaķis un zīmolvedībās un reklāmas eksperts Guntis Stirna.

Sarunas sākumā pievēršamies situācijai padomju okupācijas periodā, kas arī lielā mērā noteica to, ka pēc šī perioda beigām Latvijā iestājās tāds zīmolu izmiršanas periods. Kas, piemēram, piesaucot tādu fenomenu kā "Dzintars", turpinās joprojām.

"Skaidrs ir viens, ka padomju okupācijas laiks sakrīt industrializācijas laiku šeit un industrializācija visā pasaulē saistās ar zīmolu ienākšanu, bet tā viena lielā atšķirība tīri teorētiski ir tā, ka pie mums pieprasījums bija daudz lielāks par piedāvājumu un konkurences kā tādas praktiski nebija vai viņa bija drīzāk kaut kādos ministrijas koridoros. Līdz ar ko skaidrs, ka zīmolu tajā laikā bija ļoti maz, un to kļuva vairāk šī laika beigām tuvojoties," zīmolus padomju gados raksturo Zigurds Zaķis.

Viņš arī norāda, ka pēckara gados bija daudz nemarķētu preču, jo svarīgā bija vispār tirgus piepildīšana. Zaķis arī min, ka vairāki padomju laika zīmoli veidojās uz Latvijas neatkarības pirmajās desmitgadēs veidotu uzņēmumu bāze. Kā piemēru viņš min no mūzikas zīmola "Bellacord" izaugušo lielā koncernā "Melodija" sastāvdaļu - Rīgas skaņuplašu fabriku. Tāpat arī uzņēmumu "Radiotehnika", kas izveidojās, kā leģenda vēsta, no vairākiem maziem radio zīmoliem.

"Bet kopumā tajā brīdī, protams, zīmolus sākotnēji ir mazāk un pēc tam, attīstoties, piepildoties preču tirgum, parādās pakāpeniski jau virkne šeit radītu padomju okupācijas laika zīmolu, kuri diezgan loģiski pēc tam viena liela daļa pārtrauc eksistenci," komentē Zigurds Zaķis.

Guntis Stirna atminas, ka savulaik kā pilsētas mākslinieks aicināts uz dažādām mākslinieciskajām padomēm, kurās pieņemti lēmumi, kurus nosacīti var attiecināt uz zīmoliem, tas ir par reklāmu uz ielas vai būvmūra apgleznojumu un tamlīdzīgi. 

"Jāsaka gan, ka tādi apsvērumi kā zīmols, kā kaut kādas identitātes veicināšana vai kaut kādā noteiktā tēla veidošanā absolūti neeksistēja tajā diskursā, par ko tika runāts. Labākajā gadījumā tika runāts par kontekstu ar apkārtni, ar pilsētvidi," stāsta Guntis Stirna. "Pieņemsim, ražotājs, uzņēmums pasaka, mēs gribam izskatīties tā vai šitā, ko principā gandrīz jebkurš normāls zīmols darītu, nekā tāda nebija. Labākajā gadījumā kāda no tirdzniecības organizācijām vai kāda cita organizācija, kas bija pasūtītājs, gribēja izskatīties kā klasisks zīmols vai arī kaut kā līdzīgi, kā tas notiek ārzemēs, bet bez mazākās saprašanas vai nepieciešamības kaut kādā veidā kaut ko deklarēt un pārstāvēt kaut kādas vērtības .Nekas tāds nenotika. Ja mēs runājam par zīmoliem tajā laika posmā, tad mēs esam drusciņ nekonsekventi terminoloģija ir, protams, uzņēmumi ir produkti, bet vai ir zīmoli. Es liktu tur trīs jautājuma zīmes."

Zigurds Zaķis bilst, ka tobrīd dominēja nosaukums firmas zīme, kas var būt salīdzināms ar identitāti, kas gan bija svarīga. Viņš arī norāda, ka Padomju Savienībā daudz kopēja no citām valstīm, bija daudz pakaļdarinājumu vizuālās formās, zīmēs, arī nosaukumos. Tā veidojās identitāte.

Analizējot plašāk reklāmas nozīmi Padomju Savienībā, kur vidusmēra pilsonim RIetumu produktu reklāma savā ziņā saistījās ar brīvību, Guntis Stirna norāda, ka reklāma Padomju Savienības teritorijā pildīja ideoloģisku funkciju, viņa mēģināja kaut kādā veidā aizstāt un stāties pretī rietumvalstu zīmolu spiedienam un tēlam, kuru tas veido, šim brīvības tēlam. Redziet, pie mums gluži tādas pašas lidmašīnas un tieši tāda pati reklāma, kā citur, nav nemaz jāskatās ārpus valsts. 

"Es teiktu, ka tā funkcija, ko vietējie zīmoli, vietējā reklāma pildīja kā ideoloģisku pasūtījumu faktiski," atzīst Guntis Stirna.

Reklāma ārēji un maigi maskēja valstī esošo preču deficītu. Tajā pašā laikā abi raidījma viesi min, ka nevar runāt tikai par rietumu paraaugu kopēšanu, bija arī atsevišķi produkti, lai arī sākumā kopēti, bija labāki. Piemēram, slavenās "Straumes" kafijas dzirnaviņas. 80. gados par atsevišķiem zīmoliem var runāt arī radio rūpniecībā.