Ja uz sauszemes biologa darbs aizrit lauka darbos, pļavās, mežos vai laboratorijā pie mikroskopa, tad jūras biologiem neiztrūkstoša izpētes un ekspedīciju sastāvdaļa ir kuģi. Daži no tiem vēsturē palīdzējuši mainīt priekšstatu par visas planētas ģeogrāfiju, aizveda uz jauniem kontinentiem un veica apvērsumu sabiedriskajā domā. Citi savukārt ļāva tuvāk iepazīt tik maz pētīto okeānu pasauli un atklāt brīnumus, par kuriem ļaudis senatnē pat nenojauta. Arī mūsdienās okeānos peld īpaši izpētes kuģi - laboratorijas, kuras iepazīt tik mazzināmo ūdens pasauli. Kā noris darbs uz šādiem kuģiem un kādi ir ievērojamākie ekspedīciju kuģi pasaulē, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone un zinātniskā institūta "Bior" vadošais pētnieks Didzis Ustups.
Iepazīstam nākotnes medicīnas laboratorijas
Jau šobrīd laboratorijas sniedz plašas iespējas agrīnā stadijā cilvēkiem atklāt dažādas saslimšanas. Raugoties nākotnē, uz laboratorijām liekam vēl lielākas cerības, piemēram, demenču un ģenētisku saslimšanu diagnostikā. Kas ļaus šādas slimības atklāt – arvien labākas zināšanas par bioloģiju vai jaudīgākas tehnoloģijas? Ja tehnoloģijas uzlabosies, varbūt tās gluži kā Covid laika paštestus varēsim lietot mājas apstākļos?
Vēzis, neiroloģiskās, sirds un ģenētiskās saslimšanas – šīs ir dažas slimības, kuras palīdz un nākotnē vēl labāk palīdzētu diagnosticēt biomarķieri. Tie ir dažādi bioloģiski rādītāji mūsu ķermenī, piemēram, proteīni cilvēka asinīs, kas var sniegt informāciju, ja kaut kas organismā nedarbojas normas robežās, un tieši tas ļauj konstatēt kādu slimību jau visai agrīnā stadijā. Laboratorijas ir neatsverama sastāvdaļa, lai cilvēkiem piedāvātu testu veikšanu un biomarķieru analīzi, un tas jau notiek, bet kā tas varētu būt nākotnē?
Ko jaunu mēs varētu iegūt no laboratorijām un kā vispār varētu mainīties laboratoriju loma sabiedrībām, vaicājam medicīnas zinātņu doktoram, kā arī ASV uzņēmuma “Mayo Clinic Laboratories” prezidentam un izpilddirektoram Viljamam Morisam (William Morice), kurš nesen viesojās konferencē Rīgā, lai runātu par laboratoriju potenciālu veselības aprūpes sistēmā. Kurās jomās laboratoriju iespējas mainīsies pēc 10 gadiem?
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
---IA kundze piemirsusi, ka 60-70tajos gados akvanauti ilgstoši dzīvoja zemūdens mājās, kur elpoja atmosfēru, kurā slāpeklis bija aizvietots ar hēliju.
---Ja jau šie laboratoriju kuģi ir tik dārgi, tad jāķeras pie virsūdens bezpilota droniem, kuru kļūst aizvien vairāk. Tos var specializēt dažādiem pētījumiem un tie noteikti būs lētāki. Roboti nemocīsies ar jūras slimību.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X