Pirms dažām nedēļām Ziemeļvalstu cikla raidījuma ietvaros stāstījām par lašu audzēšanu Norvēģijā, taču laši nemīt tikai Norvēģijas fjordu ūdeņos. Atlantijas laša "brālēns" Baltijas lasis katru gadu nārsto Latvijas lielākajās upēs, un tieši tagad dabā vērojams lašu nārsts. Lasis ir ne tikai zivs, kuru visi labi pazīstam, labprāt lietojam uzturā un par kuru esam dzirdējuši ne vienu vien makšķernieka stāstiņu, lasis ir arī Latvijas nacionālais lepnums. Tas ir simbols, ar kuru savulaik rotājām savu nacionālo valūtu, un arī lielisks rādītājs dažādām saimnieciskām un nesaimnieciskām darbībām Latvijā un Baltijas jūras reģionā. Laikā, kad laši piedzīvo savu gada sarežģītāko un svarīgāko posmu - nārstu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidrojam, kas ir šī neparastā un īpaši aizsargājamā ceļotājzivs, kāds ir tās dzīvesveids, ēdienkarte un ceļi mūsu ūdeņos, kā arī to, kā kā lašiem nārsta laikā traucē maluzvejnieki. Studijā ihtiologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes lektors, zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Ivars Putnis, pa tālruni sazināmies ar Valsts Vides dienesta vecāko inspektoru Uldi Lencbergu.

"Spoku tīkli" savā nodaba turpina ķert ūdens iemītniekus

Jau otro gadu pēc kārtas Dabas fonds Latvijā turpina kampaņu “Spoku tīkli”, piedaloties reidos kopā ar policistiem un dabas inspektoriem. Tā veidota ar mērķi, lai samazinātu pamestu un pazaudētu zvejas rīku apjomu Latvijas ezeros, kā arī, lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par šādu rīku negatīvo ietekmi uz zivīm un ekosistēmu kopumā. Kā dabā izskatās šie „spoku tīkli” un kāda ir maluzvejnieku izdoma, izvietojot nelegālos tīklus, stāsta Pasaules dabas fonda, Baltijas jūras un saldūdeņu programmas vadītāja Elīna Kolāte.

Konfliktsituācijas pasaules ūdeņus zivju migrācijas rezultātā

Cilvēks savai teritorijai mākslīgi radījis robežas un noteicis to definīcijas, taču dabā dzīvajām būtnēm robežas ir tur, kur beidzas to barība vai dzīvei piemēroti apstākļi. Un tāpat kā cilvēkiem, kad tie eksistenciālu apsvērumu dēļ šķērso citu valstu robežas, arī dzīvniekiem to darot, nereti veidojas konfliktējošas situācijas ienācēju un pastāvīgo iemītnieku vidū. Spilgts piemērs tam ir tropu zivis, kuras pēc pētnieku domām, klimata pārmaiņu ietekmē laika gaitā pametīs savas apdzīvojamās teritorijas un dosies uz vēsākiem pasaules okeāna ūdeņiem, tādējādi apdraudot dažu labu auksto ūdeņu iemītnieku.

Sidnejas Tehnoloģiju Universitātes pētnieki šobrīd cenšas izprast, kuras sugas šajā migrācijā būs zaudētājas un kuras ieguvējas, lai tālāk izprastu, kā mainīsies planētas dabas daudzveidība un procesi ekosistēmās.

Katru gadu liels daudzums tropisko zivju kāpuru netīšām aizceļo no Austrālijas Lielā barjerrifa uz vēsākiem ūdeņiem, kad tos notver Austrumaustrālijas straume. Gandrīz visi no šiem zivju mazuļiem mirst, kolīdz nokļūst vēsākā temperatūrā, bet, pateicoties klimata pārmaiņām un strauji pieaugošajai okeāna temperatūrai, tas visai drīz mainīsies.

Ļoti iespējams, ka ceļojošās zivis pielāgosies tik labi jaunajiem apstākļiem, ka aukstākajos reģionos izkonkurēs vietējās sugas. Līdz ar to jaunatnācējas ne tikai spēs izturēt auksto temperatūru, bet arī vairoties jaunajos dzīves apstākļos.

Lai noskaidrotu, kuras no zivīm varētu būt lielākās ieguvējas klimata mainīgajā pasaulē, viņi detalizētāk uzlūkojuši zivju ķermeņa formu. Analīzes ļāvušas secināt, ka vienas no veiksmīgākajām ceļotājām varētu būt  krāsainās koraļļu rifu iemītnieces - tauriņzivis. Šis pētījums ļaus labāk izprast procesus zemūdens pasaulē un prognozēt, kā tā mainīsies nākotnē, kā arī laikus veikt darbības, lai laikus pasargāt kā tropisko, tā polāro reģionu zivis.