Cilvēku skaits pasaulē pieaug, pieaug arī medikamentu patēriņš. Līdzīgi kā ar jebkuru preci un produktu šobrīd, arī zāļu atliekvielas nonāk vidē. Esošās tehnoloģijas nespēj pilnībā attīrīt vidi no šāda piesārņojuma, tāpēc visas cerības tiek liktas uz zinātniekiem, kas nāks klajā ar jaunām metodēm zāļvielu piesārņojuma mazināšanā.

Pētniece Brigita Daļecka aizstāvējusi promocijas darbu Rīgas Tehniskajā universitātē un Zviedrijas Karaliskajā tehnoloģiju institūta par mikroskopisku sēņu pielietojumu farmācijas vielu piesārņojuma attīrīšanā. Kā veidojas šāds piesārņojums? Kāds ir ceļš no medikamentiem mūsu mājas aptieciņās līdz notekūdeņiem un kā attīrīt vidi no farmācijas vielu piesārņojuma ļauj dažādas tehnoloģijas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes un Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta doktore Brigita Daļecka un zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks ķīmijas doktors Ingus Pērkons.

Brigita Daļecka norāda, ka līdz šim dažādas metodes apskatītas, kā notekūdeņus attīrīt no farmaceitiski aktīvām vielām, bet tā kā sirdī ir mikrobiologs, viņu interesē bioloģiskā attīrīšana.

"Tāpēc aplūkoju mikroskopiskās sēnes, jo tās spēj augot veidot lielu biomasu, ko var izmantot notekūdeņu attīrīšanā no farmaceitiski aktīvajām vielām. Biomasa var absorbēt aktīvās vielas. Otrs - sēnēm piemīt enzīmi, kas ir aktīvas vielas, ko izdala vielmaiņas procesā, un tie var sadalīt farmaceitiski aktīvās vielas un attīrīt notekūdeņus," skaidro Brigita Daļecka.

Izstrādājot darbu, viņa meklēja attīrīšanai piemērotākās sēnes. Sāka ar kādām 10 sēnēm, izraudzījās visefektīvāko, bet tas neizslēdz, ka vēl kādas sēnes nevarētu izmantot. Tāpat arī Brigita Daļecka pētīja, kādas mikroskopiskās sēnes jau ir notekūdeņos pašas par sevi un vai tās arī izmantot farmaceitiskā piesārņojuma mazināšanai.

BIOR jau veicis pētījumus par farmaceitisko vielu klātbūtni jau attīrītos notekūdeņos un ar to iepazīstināja arī raidījumā Zināmais nezināmajā.

Brigita Daļecka atzīst, ka sākumā domāja, ka viņas izstrādātā metode varētu būt notekūdeņu pirmsattīrīšana, tagad tomēr sliecas domāt, ka tā varētu būt pēcattīrīšana, kad jau notekūdeņi ir izgājuši cauri visiem klasiskajiem attīrīšana mehānismiem.

"Pievieno kā ekstra soli metodi, kas fokusējas uz bīstamo vielu attīrīšanu," bilst Brigita Daļecka. "Metodei vēl ir daudz izaicinājumu. Pirmā - process, kā tas notiek, cik daudz sēnes biomasas nepieciešama, lai efektīvi attīrītu no piesārņojuma un kā šī biomasa iedarbojas ar dabiskiem mikroorganiskiem, kas jau ir ūdenī.

Tas ir liels izaicinājums, jo sēnes ir cimperlīgas un nemīl sev apkārt citus mikroorganismus. Jārisina jautājums, kā atrasts balansu, kurā mirklī sēne var efektīvi attīrīt un arī dzīvot ūdenī."

Ingus Pērkons atzīst, ka jāvērtē metodes rentabilitāte. Sēņu kultūru ieviešana kā papildus attīrīšanas stadija ir ļoti perspektīva.

Ingus Pērkons norāda, lai arī lielāko apjomu farmaceitiskā piesārņojuma notekūdeņos rada medikamentu patērētāji, tūlītējas sekas var radīt ražotāji. Pilottehnoloģijas jāizmanto, lai uzlabotu notekūdeņu attīrīšanas iespējas zāļu ražotnēs, tad vērts pievērsties pilsētu notekūdeņu attīrīšanas sistēmai.

Naftas piesārņojums un tā likvidēšana

Naftas produktu piesārņojums Īslīcē un Butiņģes naftas terminālī ir nesenākie pašmāju atgādinājumi, kuros naftas produkti nonākuši apkārtējā vidē. Ar kādām metodēm un tehnoloģijām likvidē šo piesārņojumu un cik ilgi tas saglabājas vidē un kāda ir naftas produktu ietekme uz vidi, skaidro Latvijas hidroekoloģijas institūta pētniece Rita Poikāne un Valsts vides dienesta speciāliste Evita Beitlere.