Latvijas Dabas fonds par 2020.gada dzīvotni izraudzījis parkveida pļavu. Parkveida pļavas un ganības ir dzīvotne ar izklaidu augošiem lieliem un seniem kokiem vai koku un krūmu grupām, kas mozaīkveidā mijas ar klajiem zālāju fragmentiem. Latvijā šī dzīvotne ir ļoti reta – ieskaitot ļoti sliktā stāvoklī esošās, saglabājušies tikai 1400 ha parkveida pļavu un ganību, kas ir 0,02% no Latvijas teritorijas.

Pirms nedēļas raidījuma Zināmais nezināmajā ēterā uzzinājām, kurš tika izvēlēts par šī gada putnu. Šodien kārta gada dzīvotnei, ko tradicionāli katru gadu nosauc Latvijas dabas fonds. Un šogad īpašā godā celta parkveida pļava, kas, kā izrādās, ir ļoti reta dzīvotne. Kāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību tieši parkveida pļavai, ar ko tā atšķirās no citām dzīvotnēm un kas tajā dzīvo?

Rekordaugsta bioloģiskā daudzveidība, kultūrvēsturiskā vērtība un nākotnē iespējamie ilgspējīga dzīves veida meklējumi ir vērtības, ko Latvijas Dabas fonds izceļ, nosaucot parkveida pļavu par 2020. gada dzīvotni. Kas īsti ir parkveida pļava, kā tā atšķiras no citām dabiskajām pļavām un kā šo unikālo dzīvotni saglabāt nākotnei, raidījumā atklāj Latvijas dabas fonda eksperts Viesturs Lārmanis un Latvijas Universitātes pētniece, dabisko pļavu eksperte Solvita Rūsiņa.

"Parkveida pļavas izraudzītas kā Gada dzīvotne, jo Latvijas Dabas fonds cenšas izraudzīties tās dzīvotnes, kurās darbojas cilvēks vai kuras veidojis cilvēks," skaidro Viesturs Lārmanis.

"Parkveida pļavas ir supervieta šajā kontekstā, tur vienlaikus ir pļavas lietas un meža lietas, tur iekšā ir cilvēks.

Mēs runājam par pagātnes modeli, bet tas ir arī iespējamais nākotnes modelis, jo lielais dabas aizsardzības jautājums, kā atrast ceļus, kā dzīvot ar dabu kopā vienā telpā. Varam paskatīties ceļus, kur tas ir izdevies līdz šim."

Jenotsuns nav atbildīgs par jenota “grēkiem”

Jenotsunim mēdz pārmest dažādus grēkus, piemēram, draudu radīšanu uz zemes ligzdojošiem putniem un ērču encefalīta vīrusa ienešanu Latvijā. Tomēr tas nav pamatoti, turklāt visai bieži grēku uzskaitījumā tiek nosaukta nepareizā dzīvnieku suga. Kamēr jenoti uzdarbojas Rietumeiropā un līdz Latvijai šobrīd vēl nav tikuši, jenotsuns pie mums savukārt sastopams itin bieži, taču nav atbildīgs par postījumiem. Ko tad šobrīd zinām par jenotsuni un kāpēc tas bieži tiek jaukts ar jenotu?

Nereti pat meža pazinēju vidū izskan stāsti par jenotsuni, kas uzrāpies kokā. Savukārt tīmeklī atrodamas fotogrāfijas, kurās it kā redzams jenots, bet patiesībā tā nav. Šie divi nosaukumi prātā patiešām varētu radīt sajukumu, un, lai gan tie ir līdzīgi, stāsts ir par diviem dažādiem dzīvniekiem, kuru starpā atšķirīgo pazīmju ir daudz vairāk nekā kopīgo. Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange stāsta, ka jenotsuņa gadījumā uzsvars ir uz vārdu „suns”, un tas ir kluss, nepamanāms un pat mazliet noslēpumains dzīvnieks. Jenotsuņa pasaulē zinātniekiem vēl ir neizpētīti jautājumi, taču Inta Lange ar aizrautību stāsta to, ko līdz šim jau izdevies atklāt.