Purvi, avoti, mitri meži – šobrīd sausajā pavasarī varam īpaši novērtēt to lomu dabā, taču, izrādās, šādas ekosistēmas uzturēt palīdz ūdeņi, kurus ikdienā nemanām - pazemes ūdeņi. Tās ir sarežģītas sistēmas, kuras nepazīst robežu un tieši šādā pārrobežu projektā iesaistījušies pētnieki no Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Universitātes un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pēta pazemes ūdeņu ietekmi uz virszemes ekosistēmām. Pētnieku komandas no Latvijas un Igaunijas šobrīd apseko Gaujas-Koivas upju baseinu un skaidro, kā pazemes ūdeņu sistēmas baro virzsemes dabu un kāda šajos procesos ir loma cilvēka saimniekošanai. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta botāniķe Agnese Priede, "GroundEco" projekta vadītāja Inga Retiķe un hidroģeologs Andis Kalvāns.

Pārsteigumi glāzē saldūdens

Nesen publiskoti pētījuma rezultāti par zāļu aktīvo vielu piesārņojumu Baltijas jūrā un iekšzemes ūdeņos. Iegūtie dati pārsteidz. Latvijas ūdeņos konstatētas visdažādāko grupu aktīvās farmaceitiskās vielas un pat kofeīns. Brīdī, kad daudz runājam par plastmasas piesārņojumu, iespējams, tikai aptuveni nojaušam, ka medikamentos esošās vielas no organisma tiek izvadītas, nonāk apkārtējā vidē un strauji rada jaunu piesārņojumu. Kādu ietekmi tas rada uz cilvēku un dzīvnieku veselību un kā no tā izvairīties, skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Šīre.

Vairāk nekā gadu Latvijas zinātnieki veikuši vērienīgu pētījumu, analizējot farmaceitisko vielu klātbūtni jūrā un saldūdens baseinā. Dati rāda, cik visi procesi dabā ir cieši savstarpēji saistīti, bet droši vien ne par visu mēs ikdienā aizdomājamies.

Ietekmi uz vidi atstāj ne vien atkritumos izmestie iepakojumi, bet arī ikdienā lietotie medikamenti. Daudzas pretsāpju un specifisku saslimšanu zāles atstāj paliekas Latvijas ūdeņos un būtiski skar tajos mītošos organismus.

Pētījums norisinās projekta ietvaros, un tas vēl turpināsies, lai noslēguma posmā sagatavotu rekomendācijas. Projekta mērogs ir iespaidīgs. Kā partneri darbojas septiņas valstis lielākoties ap Baltijas jūru. Lai izslēgtu jebkāda veida kļūdas metodēs un lai rezultāti būtu salīdzināmi, visu Latvijā ievākto paraugu analīzes veiktas Somijas laboratorijā, bet pētījuma gala secinājumi būs nozīmīgi katrai dalībvalstij.

Ar šo pētījumu Latvijas un citvalstu zinātnieku darbs vēl nebeidzas. Periodisks monitorings paredzēts arī attiecībā uz kosmētikā izmantotajām vielām, lai saprastu, vai arī tā ir problēma. Piemēram, tiek skatītas vielas sauļošanās krēmu sastāvā, jo arī tās var nonākt ūdenī, zinot, cik daudz cilvēku vasarās uzturas pludmalē. Bet farmaceitiskās vielas ūdeņos varētu nebūt tikai Latvijas problēma.