Pirms nedēļas raidījumā runājām par to, kā klājas zušiem un ka globālā mērogā šo zivju ēšana būtu jāierobežo. Latvijā kā labais piemērs ilgtspējīgam zivju patēriņam tiek minētas vietējās saldūdens zivis. Bet cik labā vai sliktā stāvoklī ir Latvijas upes un ezeri un arī saldūdens tilpnes Eiropā, kā arī kuras no pašmāju saldūdens zivīm esam atstājuši novārtā? Par šiem un citiem ar saldūdens vidi saistītiem jautājumiem spriedīsim ar Vides Risinājumu institūta pētnieku Matīsu Žagaru un Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāju Magdu Jentgenu.

"Nav tā, ka pilnībā varētu aizvietot jūras zivis ar saldūdens zivīm. Nedrīkst pārprast, ka varēsim nesalīdzināmās tonnas, ko nozvejo jūrā, aizvietot ar saldūdens zivīm. Saldūdens to nav spējīgs piegādāt. 99,9% zivju produkti, kas redzami veikalu plauktos, ir no jūras zivīm," skaidro Matīss Žagars.

Pētnieks norāda, ka veicinot konkrētu zivju sugu ēšanu no konkrētām ūdenstilpnēm ieguvumi būtu ļoti plaši.

"Varētu aizvietot tādas sugas kā zuti kaut kādā mērā un varētu arī sildīt vietējo ekonomiku. Resursu lietošana ir pamesta novārtā. Saldūdens zvejnieku profesija ir ar zemu prestižu. Vietējais produkts nav pieejams," uzskata Žagars.

Viņš arī min, ka Latvija nav iespēju izvēlēties vietējās saldūdens zivis. Kā savā ziņā nenovērtētus dārgumus Latvijas ūdenstilpnēs Žagars min līņus, plaužus, lielās raudas. Protams, atkarīgs, kas kuram garšo.

Arī Pasaules dabas fonds, veidojot Zivju gidu, aicina dažādot ēdienkarti, vēlas "noņemt spiedienu" no populārajām jūras sugām, kuras pārzvejo. Tāpēc ir aicinājums izvēlēties arī saldūdens zivis uzturam.

Retais ūdens augs - Dortmaņa lobēlija

Jau vairākus gadus pēc kārtas vides eksperti aicina nepeldēties Carnikavas novada Ummja ezerā, lai pasargātu no izzušanas retu un īpaši aizsargājamu ūdens augu - Dortmaņa lobēliju. Gan par šo gan citiem retiem ūdensaugiem Latvijas ezeros vairāk stāsta vides eksperts un botāniķis Uvis Suško.

Neliels trauslu baltu ziedu ķekars jūlija mēnesī paceļas virs ezera ūdens – tas ir laiks, kad zied šis retais ūdensaugs, Dortmaņa lobēlija. Taču pēdējo 100 gadu laikā ūdens aizaugšanas un piesārņotības dēļ ir izzudusi jau vismaz 25 Latvijas ezeros. Dortmaņa lobēlija ir tīru ūdeņu suga un aug tikai dzidros ezeros ar labu gaismas caurlaidību un bez straujām ūdens līmeņa maiņām. Ummja ezers Carnikavas novadā ir viens no tādiem, kur vēl šo lobēliju var atrast.

Latvijas ezeros ir sastopamas 110 ūdensaugu sugas un vairāk kā trešdaļa no tām ir retas un aizsargājamas, teic Uvis Suško un piebilst, ka arī cilvēks ir tā pati daba, mēs sevi nevaram izslēgt no šī loka un tāpēc mums jānovērtē dabas dotā harmonija un skaistums, kas mūs, cilvēkus, sakārto.