Kā pirmās grāmatas šajā sērijā interesenti iepazina grāmatas “100 gadi 100 kartēs”, kā arī “100 kartes pirms Latvijas valsts”. Tagad kārta trešajai grāmatai, un tā ir “Latvijas pilsētas 100 kartēs”. Grāmatā apkopoti 100 vēsturiskie pilsētu plāni, kas ļauj ielūkoties 39 Latvijas pilsētu pagātnē no 17. gadsimta līdz 1987. gadam. Kartes papildina attēli un apraksti par interesantiem notikumiem, kas pilsētās norisinājušies plānu tapšanas laikā. Vislielākā uzmanība pievērsta Rīgai, bet iekļauti arī mazāku pilsētu vēsturiskie plāni – no Ainažiem līdz Zilupei. Plašāk stāsta grāmatas sastādītājs un teksta autors Jānis Barbans.

Karte mūsdienu digitalizācijas laikmetā kļūst par apbrīnas objektu. Šobrīd ļoti daudz ko rodam savās viedierīcēs, ar satelītu palīdzību telefonos atrodam savu atrašanās vietu, varam ātri uzzināt attālumu līdz citam punktam, ceļā patērējamo laiku, ja, piemēram, iesim ar kājām vai brauksim ar mašīnu. Bet papīra kartes, kurās pilsētas, lauki un citas teritorijas iezīmētas ar krāsām un citiem simboliem, dažkārt ir vesels mākslas darbs, un orientēšanās šādās kartēs ir liela prasme. Pētnieki, analizējot dažādos gadsimtos tapušas kartes, var izdarīt secinājumus par sabiedrības izmaiņām un aprakstīt spilgtus notikumus. Tieši to izdarījis Jānis Barbans, kura sastādītā grāmata “Latvijas pilsētas 100 kartēs” nupat ieraudzījusi dienasgaismu.

Bet vēl ir arī dabas kartes

“Ja  esi nonācis mežā bez viedtālruņa vai kartes, tad visvienkāršākais ir orientēties pēc kvartāla numura, un tie ir piestiprināti pie koka katra kvartāla stūrī.” Tā, stāstot par koordinātu noteikšanu mežā, teic Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācijas Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vecākais valsts vides inspektors Dagnis Vasiļevskis. Viņš skaidro, kādas kartes izmanto meža eksperti, kur un kā paziņot par koordinātām mežā, ja esi uzgājis kādu dabas vērtību.

Topogrāfiskās kartes, kur ir sīki attēlota apkārtne, Dagnis lieto digitālā formātā savā viedtālrunī, bet uzsver, ka mašīnā vienmēr glabā arī papīra formātā drukātu karti, un smaidot teic, ka ir drošs, ka tās atšķirībā no tālruņa, planšetes vai datora nekad nevar izlādēties. Protams, ka ar šodienas tehnoloģijām kabatā var viegli orientēties dabā, bet bez tā, ka cilvēkam šī topogrāfiskā karte ir, to jāmāk arī lietot, kā arī jāspēj lasīt citas norādes mežā. Vispirms Dagnis Vasiļevskis sniedz īso kursu par meža sadalījumu, ka zinām, pilsētā ir rajoni, bulvāri, ielas, bet arī mežā ir savi masīvi un kvartāli.