Lai arī viss cilvēka organisms ir pārsteidzoši interesants un sarežģīts, smadzenes nereti tiek sauktas par vissarežģītāko un noslēpumaināko orgānu. Par cilvēka smadzenēm joprojām mums ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Un mūsdienās, kad dzīvojam tik lielā informācijas piesātinātībā, aktuāls kļuvis arī jautājums, vai cilvēka smadzenes tam ir gatavas. Ko mēs vēl nezinām un kādi ir jaunākie atklājumi par to, kā darbojas cilvēka smadzenes, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro neirologs Jānis Mednieks, kura interešu lokā ir cilvēka smadzenes un ar tām saistītās saslimšanas.

"Smadzenes ir sarežģītākā orgānu sistēma un tas nozīmē, ka to ir visgrūtāk izpētīt un līdz ar to arī radīt medikamentus dažādu neiroloģisku saslimšanu ārstēšanai ir grūti,"atzīst Jānis Mednieks.

Zinātniekiem mūsdienas ir izaicinājums gan pētīt, ka strādā smadzenes, kā arī meklēt risinājumus slimību ārstēšanai. Nevar teikt, ka viena vai otra joma ir svarīgāka.

"Dažkārt saprotam, kā smadzenes darbojas. Ir skaidrs par to centru darbību, kas atbild par vienkāršākām lietām, bet maz zinām, kādas ir augstākās kognitīvās jeb domāšanas funkcijas," bilst Jānis Mednieks.

Migrēnas neparastā daba

Migrēna jeb stipras galvassāpes nav tikai pēdējo gadu problēma. Lai gan mūsdienās aizvien biežāk runājam par stresainu dzīvesveidu un informācijas pārbagātību, kas smadzenēm “jāsagremo”, par galvassāpēm cilvēki ir sūdzējušies jau senākos laikos. Un nevis par vienkāršām galvassāpēm, bet gan tādām, kad, šķiet, tiešām smadzenes iet pušu. Kas tad ir migrēna un cik daudz zinām par tās neparasto dabu? Par migrēnas cēloņiem, pētniecību un ārstēšanu stāstīja zinātņu doktore neiroloģijā, ārste-neiroloģe un algoloģe Ligita Smeltere.

To pavisam pārliecinoši saka zinātņu doktore neiroloģijā, ārste-neiroloģe un algoloģe Ligita Smeltere. Tieši tāpat kā zobu sāpes liek mums sasparoties un iet pie zobārsta, arī galvassāpes nevajadzētu uztvert kā ikdienišķu un pašsaprotamu parādību. Līdz ar to būtu svarīgi pievērst uzmanību arī tiem momentiem, kad galva šķietami sāp pavisam nedaudz. Arī tas ir pietiekams signāls no organisma, ka kaut kas ir par daudz vai tieši otrādi – kaut kā trūkst.

Migrēnas izcelsmē iesaistīto ķīmisko vielu ir ļoti daudz. Līdz ar to Ligita Smeltere atzīst, ka migrēna ir ārkārtīgi sarežģīta slimība. Ārstēšanā neiet tik viegli, un universālu zāļu nav. Pašlaik pieejamās zāles gan palīdz vairumam, taču pirms ārstēšanas patiešām svarīgi zināt pacienta diagnozi un saprast, vai tā vispār ir migrēna vai varbūt cita slimība vai slimību kombinācija. Tāpat būtiski noskaidrot, cik bieži pacientam sāp galva, jo no tā būs atkarīgs, kā notiks ārstēšana.

Migrēna ir mainīga parādība. No 30 līdz 50 gadu vecumam migrēna kļūst biežāka, lai gan tās intensitāte var nebūt tik stipra. Jebkurā gadījumā – ar pašārstēšanos vēlams neaizrauties, bet vērsties pie ārsta, lai saprastu, vai nav jāuzsāk profilaktiska ārstēšana.