Viens no vardarbības cēloņiem var būt empātijas trūkums. Mūsdienās gana bieži datorspēles un viedierīču lietošana tiek raksturotas kā tādas, kas var traucēt bērnu attīstību un arī pieaugušo pasaulē bieži dzirdam, ka visa tā ir krietni par daudz. Tomēr, kā izrādās, šādas spēles var arī pozitīvi ietekmēt smadzeņu attīstību un attīstīt empātiju. Kā veidojas empātija un kāda ir tās saistība ar agresiju un tieksmi pret vardarbību, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro attīstības psiholoģijas speciāliste, Latvijas Universitātes asociētā profesore Anika Miltuze.

"No cilvēka empātijas ir atkarīgs, vai konkrētā situācijā viņš palīdzēs citiem cilvēkiem, vai nē," skaidro Anika Miltuze.

"Ir daudz pētījumu, kas parāda, ka empātija ir cieši saistīta ar agresiju. Jo cilvēks ir empātiskāks, jo viņam būs mazāk agresīva uzvedība. Ja es sāpinu kādu un daru kādam pāri, un redzu, ka šis cilvēks cieš, jo esmu empātiskāks, jo tas mudinās nedarīt nākamreiz pāri vai izlabot pāridarījumu. 

Empātijas trūkums pētījumos daudz saistās ar antisociālu uzvedību, pāridarošu uzvedību. Viens no viens no veidiem, kā mazināt agresīvu uzvedību, ir veicināt agresoru empātiju," norāda Anika Miltuze.

Runājot par to, kā veicināt empātiju Anika Miltuze atzīst:

"Piemēram ir liels spēks. Nestrādās tas, ka teikšu bērnam, ka vajag palīdzēt citiem, bet darīšu pāri. Tas ir jāredz."

"Ģimenē, pirmām kārtām, tas ir stāsts par vecāku piemēru. Ja bērns redz, ka vecāki rūpējas par saviem vecajiem vecākiem, izrāda gādību, bērns to skatās un saprot, ka šis ir tas uzvedības modelis, ko varu mācīties," norāda Anika Miltuze. "Ja bērnam ir piemērs, ka ejot pa ielu kāds cilvēks ir pakritis, ja vecāki demonstrēs, ka apstājas, viņi izsauc palīdzību, bērns redz šo palīdzošo uzvedību un mācās."

"Otrs svarīgs moments ir palīdzēt bērnam saprast, kā citi cilvēki jūtas. Arī skaidrot, kā citi jūtas, ja tu dari tā, vai nedari tā.

Tas ļoti labi strādā situācijā, kad viens bērns otram ir atņēmis mantiņu un pirmais raud. Bieži vien, ka bērns atņem otram rotaļlietu, viņš pats var satraukties, ieraugot, ka otrs sāk raudāt, bet viņš varbūt nesaprot šo sakarību.

Tāpēc svarīgi, ka iesaistās pieaugušais, kurš skaidro par cita cilvēka jūtām," turpina speciāliste.

Tāpat empātiju attīsta mazie ikdienas darbiņi mājās - rūpes par mājdzīvniekiem, augiem.

"Datorspēļu izmantošana empātijas veicināšanai ir šobrīd labs atklājums un prakse. Bērni var spēlēt empātiju rosinošas spēles, sākot no nelieliem elementiem - palīdzēt trusītim iziet labirintu un nonākt pie burkāna. Tā arī ir palīdzēšana," vērtē Anika Miltuze.

Protams, jāņem vērā, ka spēļu industrija ir plaša un dažāda un ir spēles, kas tieši pretēji veicina agresiju.

Attālināta  psiholoģiskā palīdzība, iespējams, kļūs par ierastu pakalpojumu

Izrādās, ka attālinātas psihologa un psihoterapeita konsultācijas pasaulē notiek jau kopš 2013. gada. Bet Covid-19  uzliktie ierobežojumi ir palielinājuši šo iespēju - sniegt un saņemt  psiholoģisku palīdzību attālināti. Kādas ir šīs tendences pasaulē un Latvijā un kāda ir šo pakalpojumu specifika, stāsta Rīgas Stradiņa Universitātes docētāja, praktizējoša klīniskā un veselības, izglītības un skolu psiholoģe Zane Gulbe.

Protams, šī gada laikā Covid-19 pandēmijas iespaidā daudzi pārgāja uz attālinātu strādāšanu un izglītošanos, taču jau krietni agrāk, pateicoties tehnoloģu attīstībai, daļa cilvēku izmantoja iespēju mācīties un strādāt neizejot no mājas. Tāpēc Rīgas Stradiņa Universitātes docētāja, praktizējoša klīniskā un veselības, izglītības un skolu psiholoģe Zane Gulbe uzsāka pētījumu par attālinātu psiholoģisko palīdzību.

Attālinātu psiholoģisku konsultāciju sniegšanas tendence pieaug un kā Zanei Gulbei atbildēja vairāki viņas kolēģi, arī pēc pandēmijas beigām viņi turpinās konsultēt gan klātienē, gan arī attilināti, jo ir arī pieaudzis pieprasījums tieši pēc šāda veida saziņas ar speciālistu.