Šī diena vēsturē. 1945. gada aprīļa beigās Hitlers, vadīdams sava mūža pēdējās dienas bunkurā Berlīnē, nodeva valsts varas grožus Vācijas jūras spēku komandierim lieladmirālim Karlam Dēnicam. Dēnica valdība, kurai nācās vienoties ar uzvarētājiem par Vācijas kapitulācijas noteikumiem, darbojās Flensburgas pilsētā valsts ziemeļrietumos līdz 1945. gada 23. maijam.
*
Polijas valdība ir sasniegusi pietiekami lielu progresu tiesiskuma atjaunošanā valstī. Tādēļ Eiropas Komisija drīzumā varētu rosināt izbeigt 2017. gadā uzsākto pārkāpuma procedūru. Tomēr iesāktajām reformām šķēršļus vēl varētu likt Polijas prezidents Andžejs Duda, kurš atbalsta iepriekšējās valdības kursu. Varšavai beidzot ir pieejami arī ekonomikas atjaunošanas fonda līdzekļi, tomēr izskan bažas par laicīgu spēju šo naudu ieguldīt.
*
Ar komponista Platona Buravicka uzstāšanos šodien atklās izstādi par skaņu ierakstu un atskaņotāju attīstību no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādē apkopoti vēsturiski un jaunāki mūzikas atskaņotāji, dažādu materiālu skaņu plates un to vāki, kasetes, pirmo diskotēku fotogrāfijas un plakāti un daudzi citi priekšmeti. Izstāde iezīmē, kā ierakstu klausīšanās no elitāras privilēģijas pārtop par ikkatra cilvēka ikdienas sastāvdaļu.

Laika ziņas.
*
Reģionu aktualitātes īsumā.
*Kurzemē demonstrē dronu izmantošanu lauksaimniecībā. Nākotnē ar droniem varētu cīnīties pret latvāņiem. Kurzemē zemnieku kooperatīvā „Durbes grauds sadarbībā ar Lauku konsultāciju centru notikuši dronu izmantošanas paraugdemonstrējumi. Šobrīd dronus Latvijā izmantojot vairāk nekā desmit saimniecībās, taču jau drīz šīs tehnoloģijas varētu izmantot daudz biežāk, jo tās ir videi draudzīgākas, dronu var izmantot mitrā laikā, kad ar traktoriem izbraukt nevar. Lauksaimnieki spriež, ka drons ir vēl viens palīgs, un to var izmantot arī gliemju un pat latvāņu apkarošanai.
*
Gaidāma Eiropas parlamenta deputātu kandidātu tikšanās ar lauksaimnieku organizācijām. Kādi jautājumi šobrīd aktuāli lauksaimniekiem un kā līdz šim Latvijas intereses pārstāvētas Eiropas līmenī?

Saeimas deputāti 23. maijā pirmajā lasījumā balsos par Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu un ar to saistītajiem grozījumiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā. Frakciju pārstāvju teiktais liecina, ka jāpietiek balsu likuma tālākai virzībai Saeimā.

Savukārt, Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis Latvijas Radio programmā Labrīt uzsvēra, ka šis lēmums nav vienkāršs, jo tagad Rēzeknes dome jau ir atkal lemtspējīga, tā veic korekcijas, lai sakārtotu izdevumus. Ir jābūt nopietniem argumentiem, ja domā par atlaišanu.

Laika ziņas.
*
Ekonomikas ziņas.
*
Polijas valdība ir sasniegusi pietiekami lielu progresu tiesiskuma atjaunošanā valstī. Tādēļ Eiropas Komisija drīzumā varētu rosināt izbeigt 2017. gadā uzsākto pārkāpuma procedūru. Tomēr iesāktajām reformām šķēršļus vēl varētu likt Polijas prezidents Andžejs Duda, kurš atbalsta iepriekšējās valdības kursu.
Varšavai beidzot ir pieejami arī ekonomikas atjaunošanas fonda līdzekļi, tomēr izskan bažas par laicīgu spēju šo naudu ieguldīt.
*
Pēc sabiedrības un politiķu iebildumiem vakardien Latvijas Televīzijas galvenā redaktore Sigita Roķe, konsultējoties ar LTV Redakcionālo padomi, lēma atcelt plānotās Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā Rus.LSM.lv. Vai tas ir vērtējams kā mediju ietekmēšanas gadījums?

Latvijas hokeja izlase vakar, 22. maijā, vēlu vakarā ar avioreisu no Vīnes atgriezās mājās no pasaules čempionāta. Lidostā “Rīga” komandu sagaidīja vairāki simti līdzjutēju. Pasaules čempionātā vakar bija brīvdiena, komandas brauca uz Prāgu vai Ostravu, lai jau šodien aizvadītu ceturtdaļfināla mačus. 

Ar komponista Platona Buravicka uzstāšanos atklāj izstādi par skaņu ierakstu un atskaņotāju attīstību no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstādē apkopoti vēsturiski un jaunāki mūzikas atskaņotāji, dažādu materiālu skaņu plates un to vāki, kasetes, pirmo diskotēku fotogrāfijas un plakāti un daudzi citi priekšmeti. Izstāde iezīmē, kā ierakstu klausīšanās no elitāras privilēģijas pārtop par ikkatra cilvēka ikdienas sastāvdaļu.

Mājai jumts nu gan nedrīkstētu „aizbraukt”, jo - māja bez jumta nemaz nav māja. Visu par jumtu - ko darīt, ja pil, ja vajadzība spiež atjaunot vai jābūvē no jauna to, ko atjaunot vairs nevar, skaidrojam raidījumā kopā ar meistariem.

Šodien apģērba audumam vairs nepiegriežam tik lielu vērību - ātrā mode diktē savus noteikumus, kas parasti ir cena un pieejamība. Taču modes namos tekstils spēlē galveno vijoli. Kādas modes mākslinieku ambīcijas redzamas dažādos audumos? Vai ir audumi, kurus radīja konkrēti modes nami kā savu "rokrakstu"?

Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejā starp iekonservētiem embrijiem, galvaskausiem un anomāliju aprakstiem šobrīd ir parādījušās arī poētiskas vārsmas – dzejnieka Ivara Šteinberga „Anatomijas vārsmas”. Ko var uzzināt par cilvēku, poētiski pētot viņa ķermeņa daļas? Kultūras rondo pēta ar poētisku skalpeli un sarunājas ar autoru Ivaru Šteinbergu.

„Atvērtie faili" šonedēļ pēta uzņēmējdarbību, kuru mūsu valstī ilgus gadus ir veikuši Kremļa saimniekam tuvi un lojāli cilvēki. Epizode atklāj, kā šie uzņēmumi ir saistīti ar agresīvajā kaimiņvalstī valdošo teroristisko režīmu.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, piedāvājam izvaicāt kandidātu sarakstu līderus. Pirmajā pusstundā uz jautājumiem atbild Linda Curika no kustības "Par!" (saraksts nr. 11), otrajā - Jūlija Stepaņenko no partijas "Suverēnā vara" (saraksts nr. 12).

Mācību gadam noslēdzoties, vecākiem būs iespēja novērtēt savu bērnu izaugsmi un skolā sasniegto, kas gala atzīmē ierakstīts liecībā. Kā uztvert un analizēt sava skolēna mācību sasniegumus, ja tie nav tik augsti, kā cerēts. Vai vecākiem jāmeklē iespējas motivēt bērnu, vai jāpārliek atbildība uz paša skolēna pleciem?

Tikšanās ar vēstures liecinieku. Dainis Rudzītis dzimis 1921. gadā ilggadējā Valsts kancelejas direktora Dāvida Rudzīša ģimenē, pametis Latviju kara laikā, dzīvojis ASV, aktīvi darbodamies trimdas latviešu organizācijās.

Raidījumā Grāmatai pa pēdām iepazīsim jauno enciklopēdisko domāšanu 19. gadsimta beigās un Jēkaba Dravnieka nozīmīgo darbu “Konversācijas vārdnīcas” izveidē, ko vēlāk turpinās Rīgas Latviešu biedrība un Ansis Gulbis. Runāsim arī par Ausekļa, Gētes un citu autoru kopotajiem rakstiem.

Harkiva piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus.

Polija apsver iespēju notriekt Krievijas raķetes virs Ukrainas.

Saeima vērtēs ieceri pirmsvēlēšanu debates rīkot tikai valsts valodā un pielīdzināt aģitācijai.

ASV kompānija iegādājusies Ginta Zilbaloža animācijas filmas "Straume" demonstrēšanas tiesības.

Pētījums: Trešdaļai Latvijas veikalos pieejamo preču ir apgrūtināta vai neiespējama iepakojuma pārstrāde.

Nedēļas nogalē uz pilsētas svētkiem aicina Sigulda. Starpbrīdī ar svētku programmu iepazīstina Jolanta Borīte, Siguldas novada kultūras centra "Siguldas devons" direktore.

Nedēļas nogalē uz pilsētas svētkiem aicina Sigulda. Starpbrīdī ar svētku programmu iepazīstina Jolanta Borīte, Siguldas novada kultūras centra "Siguldas devons" direktore.

„Atvērtie faili" šonedēļ pēta uzņēmējdarbību, kuru mūsu valstī ilgus gadus ir veikuši Kremļa saimniekam tuvi un lojāli cilvēki. Epizode atklāj, kā šie uzņēmumi ir saistīti ar agresīvajā kaimiņvalstī valdošo teroristisko režīmu.

Klāvs Sedlenieks ir sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, programmas „Sociālā antropoloģija” autors, viens no Latvijas Antropologu biedrības dibinātājiem. Viņa pētnieciskās intereses ir ekonomikas antropoloģija, politikas un valsts antropoloģija, dzimtes studijas un miermīlības antropoloģija.

Progresīvie

Kustība Par!

Stabilitātei!

87. Pasaules čempionāta hokejā Bronzas medaļas ieguvēji - Latvijas izlases hokejisti -stāsta savas mīļākās pasakas
Vecais zaldāts. Latviešu tautas pasaku stāsta Rihards Bukards

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, piedāvājam izvaicāt kandidātu sarakstu līderus. Pirmajā pusstundā uz jautājumiem atbild Linda Curika no kustības "Par!" (saraksts nr. 11), otrajā - Jūlija Stepaņenko no partijas "Suverēnā vara" (saraksts nr. 12).

Pirmatskaņojums. Mūsdienu latgaliešu prozas spilgtākie rakstītāji. Esejas no Valentina Lukaševiča krājuma “Casnāgu maizeitis” (2021). Lasa Kristaps Rasims. Ieraksta mākslinieciskais vadītājs Kristaps Rasims.

Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejā starp iekonservētiem embrijiem, galvaskausiem un anomāliju aprakstiem šobrīd ir parādījušās arī poētiskas vārsmas – dzejnieka Ivara Šteinberga „Anatomijas vārsmas”. Ko var uzzināt par cilvēku, poētiski pētot viņa ķermeņa daļas? Kultūras rondo pēta ar poētisku skalpeli un sarunājas ar autoru Ivaru Šteinbergu.

Klāvs Sedlenieks ir sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, programmas „Sociālā antropoloģija” autors, viens no Latvijas Antropologu biedrības dibinātājiem. Viņa pētnieciskās intereses ir ekonomikas antropoloģija, politikas un valsts antropoloģija, dzimtes studijas un miermīlības antropoloģija.

Mācību gadam noslēdzoties, vecākiem būs iespēja novērtēt savu bērnu izaugsmi un skolā sasniegto, kas gala atzīmē ierakstīts liecībā. Kā uztvert un analizēt sava skolēna mācību sasniegumus, ja tie nav tik augsti, kā cerēts. Vai vecākiem jāmeklē iespējas motivēt bērnu, vai jāpārliek atbildība uz paša skolēna pleciem?

Šodien apģērba audumam vairs nepiegriežam tik lielu vērību - ātrā mode diktē savus noteikumus, kas parasti ir cena un pieejamība. Taču modes namos tekstils spēlē galveno vijoli. Kādas modes mākslinieku ambīcijas redzamas dažādos audumos? Vai ir audumi, kurus radīja konkrēti modes nami kā savu "rokrakstu"?