Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Realitāte mūsdienu Latvijā: vecmāmiņa ar mazbērniem, kas atbraukuši vasaras brīvdienās no Anglijas, sarunājas tikai ar zīmēm.

Arī pētījums rāda, ka jo ilgāk kāda ģimene dzīvo ārpus Latvijas, jo sliktāk gan bērni, gan pieaugušie zina latviešu valodu. Tāpat valodas zināšanas var saistīt ar to, kāds bijis emigrācijas mērķis: ja ģimene emigrācijā devusies uz īsāku laiku, pāris gadiem, un ir ciešas saites ar Latviju saglabājušas, tad arī latviešu valodas zināšanas ir labākas. Savukārt, ja ģimene dodas prom no Latvijas uz neatgriešanos, tad vērojama lingvistiskā asimilācija, kad ģimene izvēlas arī mājās runāt mītnes zemes valodās. Turklāt daudz izteiktāk tas parādās jauktās ģimenēs.

Pētījums arī atklāj, ka labi vai brīvi tikai 27 % bērnu ārvalstīs pārvalda latviešu valodu. Bet, protams, situācijas ir dažādas, un ir arī pozitīvie stāsti. Piemēram, Baiba Bonifē, kura dzīvo Francijā, saviem bērniem māca latviešu valodu, jo uzskata, ka viņiem ir jāzina arī savas mātes dzimtas dzimtā valoda.

Lai sagalātu valodu, būtiska ir latviešu skoliņu pieejamība zemes, kur dzīvo latvieši, bet noteicošā ir attieksme ģimenē, ja ģimene uzskatīs, ka saglabāt un uzturēt latviešu valodu bērniem ir būtiski, tad arī bērni un jaunieši runās latviešu valodā.

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni vecumā no trim līdz 17 gadiem ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, liecina Latvijas Universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Kas var palīdzēt bērniem neaizmirst dzimto valodu, dzīvojot ārpus Latvijas, un kāpēc daudzi latviešu bērni vairs nerunā latviski, atbildes meklējam Ģimenes studijā. Raidījuma viešņas: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā pētniece, socioloģijas doktore Inese Šūpule un Latviešu valodas valsts aģentūras metodiķe, pedagoģijas zinātņu doktore Ērika Pičukāne.