Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Bērnībā nepārdzīvotā greizsirdība var iespaidot cilvēku visu turpmāko mūžu, raidījumā Ģimenes studija skaidro psihoterapeite Dace Krūmiņa.

"Tās ir situācijas, kad nav bijusi pietiekami veselīgi atbalstoša vide – tas nozīmē vecāku attiecības, jo vecāku attiecības veido vidi bērnam, kurā viņš aug," turpina Krūmiņa. "Šajā vidē bērns nav varējis izpaust, izdzīvot un pārdzīvot visas jūtas. Ja viņš tiek apsaukts, vai nosodīts par savām jūtām, vai kaunināts par šīm jūtām. Dziļi paliek, ka ir slikti tā justies. Pieaugušā dzīvē, veidojot attiecības, šīs jūtas parādās, varbūt ar slēpto agresiju, vai kādām saslimšanām."

"Visas jūtas ir normālas un bērnam jāpalīdz tās izjust, nenoniecinot to, ka viņš jūtas. Vecāki netiekot galā ar savām jūtām, mēģina slāpēt bērna jūtas. Greizsirdību ir grūti izturēt, ja nāk kopā ar agresiju, bet arī skumjas. Ja bērns raud mēģina kušināt un kaunināt. Vecāki tā dod ziņu, ka tā, kā tu jūties nav labi un tas kaut kur paliek un cilvēks var atlikušo dzīvi netikt galā ar šīm jūtām," analizē Krūmiņa.

Bērnībā greizsirdība attīstās brāļu māsu starpā – kā savstarpējas cīņas par vecāku uzmanību rezultāts. Ja vecāki veiksmīgi tiek galā ar šo bērnu konkurenci, un katram piedāvā pietiekamu devu uzmanības un mīlestības, bērns tiek galā ar šīm jūtām, bet, kas notiek, ja greizsirdībai pāri netiek. Vai tā kļūst par pavadoni uz visu atlikušo mūžu, diskutējam Ģimenes studijā. Pieredzē dalās trīs bērnu mamma Zigrīda Maļinovska, padomus sniedz ārste-psihoterapeite Dace Krūmiņa un bērnudārza "Priedīte" pedagoģe Sarmīte Bicāne.

Uzklausām arī tēta Normunda Beļska pieredzi, kura meitām ir 11 gadu starpība. Par attiecībām dvīņu starpā stāsta Kristīne Andže, kurai ir dvīņu māsa Māra.