Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

“Mūsu sajuta ir, ka jauniešu zināšanas par reproduktīvo veselību, seksualitāti un jautājumiem, kas saistīti izvēli uzsākt vai neuzsākt seksuālās attiecības, ir pasliktinājušās Latvijā,” atzīst Iveta Ķelle raidījumā Ģimenes studija, skaidrojot, kāpēc "Papardes zieds" aktualizējis jautājumu par nepilngadīgām māmiņām.

Šo tēmu ir vēlams aktualizēt, cerot, ka sadzirdēs politiķi un būs nopietnāka attieksme pret veselības jautājumiem izglītības programmā un sabiedrībā vispār, uzskata Iveta Ķelle. "Neesam spējuši atrast vēlmi, gribu, resursus, lai nopietni un sistemātiski izglītotu jauniešus par šīm tēmām. Ir tikai projekti," norāda Iveta Ķelle.

Latvijā joprojām bērniem dzimst bērni, turklāt šī problēma ilgstoši ignorēta, atstājot gados jaunās meitenes likteņa un nezināšanas varā, tā atzīst biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle. Statistika liecina, ka ik gadu jaunietēm, kurām vēl nav 18 gadu, piedzimst 200 – 300 bērnu, ik gadu vismaz trīs meitenes kļūs par mammām jau 14 gadu vecumā, kāpēc tā notiek un kā iespējams šo situāciju mainīt, saruna Ģimenes studijā. Diskusijā piedalās organizācijas "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle, ginekoloģe, dzemdību speciāliste Vija Veisa un misijas "Pakāpieni" projekta pārstāve Zane Žorina.

Iveta Ķelle min piemēru ar HIV izplatību, jauniešiem zināms, kā HIV izplatās, bet kaut kas ir aplami mūsu izglītības sistēmā, ka viņi nespēj zināšanas pielietot dzīvē, jo jaunie inficētie HIV pozitīvie cilvēki ir jaunieši vecumā līdz 25 gadiem, kas šo infekciju ir ieguvuši dzimumattiecību ceļā.

“Pašos pamatos liela problēma ir zināšanu trūkums jauniešiem,” piekrīt Vija Veisa. “Jauniešiem no agra vecuma būtu jāmāca, ka attiecības ir arī atbildība. Arī tad, kad ir neplānota grūtniecība, kontakts ar jauno sievieti, gan viņas ģimenes locekļiem ir distancēts. Par šo problēmu ir grūti runāt.”

Riska grupa tās meitenes, kurām pietrūcis ģimenē mīlestības un uzmanības.

Iveta Ķelle uzsver, ka prevencija svarīga, jādod jauniešiem zināšanas un iemācīties ar viņiem runāt tā, lai viņi ieklausītos un šīs zināšanas izmantotas. Svarīga ir kontracepcijas pieejamība.

"Vairāk liekas, ka jāstrādā lai jaunieši nebūtu ieinteresēti stāties dzimumsakaros tik jaunā vecumā, lai kontracepcija 14 vai pat 12 gados nebūtu vajadzīga," norāda Zane Žorina. "Būtu jāstrādā ar audžuģimenēm, lai veidotu ģimenisku vidi, lai bērniem netrūktu mīlestības, būtu būtu atbalsta personas, lai nebūtu vajadzība meklēt mīlestību un pie ielas puiša 13 gadu vecumā.