Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

"“Māras solis” ir poētisks virsraksts ģimenēm labvēlīgai politikai. To nevar radīt vienā dienā un gadā. Lai politikas rezultāti īstenotos, vienmēr nepieciešama nauda," raidījumā Ģimenes studija skaidro Ilmārs Mežs.

"Dažreiz izskan jautājums, vai mēs pirksim bērnus no vecākiem? Nekādā gadījumā, tikai kompensēsim lielākos izdevumus, kas daudzas ģimenes negribot nospiež nabadzības riskā zonā. Jāpalīdz jaunajām ģimenēm, kas vēlas bērnus, lai viņi nenonāktu ilgstošā nabadzībā," turpina Ilmārs Mežs.

Veidojot Latviju par ģimenēm draudzīgāko valsti, līdz Latvijas simtgadei iecerēts sākt īstenot programmu „Māras solis”. Ko tā paredz un kāda šobrīd ir demogrāfiskā situācija Latvijā, kas darāms, lai to uzlabotu, un vai līdz šim demogrāfija nav bijusi tikai skaļš sauklis, Ģimenes studijā diskutē demogrāfs Ilmārs Mežs, Latvijas Bērnu labklājības tīkla projektu vadītāja Daiga Eiduka un vecāku organizācijas mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Pa tālruni sazināmies ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Aivu Zīrāku. Viņa skaidro, kādas izmaiņas no 2018. gada ir ģimenes valsts pabalstu jomā. Viedokli par demogrāfijas situāciju Latvijā izsaka audžumamma Ārija Martukāne.

Jau 2015. gadā Saeimas demogrāfijas lietu apakškomisija atbalstījusi ideju strādāt pie programmas “Māras solis”. 

Daži no programmā ietvertiem punktiem:

jāpalielina iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums ģimenēm ar bērniem;

jānodrošina kvalitatīvas brīvpusdienas skolās līdz 9.klasei;

jānodrošina un jāpaplašina ģimenes mājokļa politika;

jāpalielina ģimenes valsts pabalsts par otro un trešo bērnu;

jālīdzsvaro pensiju sistēma vecākiem, kuri izaudzinājuši bērnus;

bērnu kopšanas pabalstam līdz mazuļa pusotra gada vecumam jāpieaug vismaz līdz minimālajam ienākuma līmenim par divām personām mājsaimniecībā.

Inga Akmentiņa-Smildziņa atzīst, ka ir sajūta, ka “demogrāfija ir mūsu prioritāte” ir tikai sauklis. Grūti atrast, kur ir politika un vadlīnijas, ka mani un manus bērnus šajā valstī gaida.

“Es gribētu, lai nolaižas līdz ģimenes un bērnu līmenim, un ka es jūtu, kā mūs gaida un priecājas par mums. Nevis skatās, re ku, nebūs pensijas ko samaksāt. Nepatīkami to dzirdēt, ka runājot par demogrāfiju, runā par bērniem kā naudas mašīnām. Runājam par cilvēku vairāk!” norāda Inga Akmentiņa-Smildziņa.