Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Kādi ir būtiskākie riska faktori, kas var novest pie situācijas, kad mamma ir gatava atteikties no sava bērna. Kāda palīdzība tādos gadījumos ir visnepieciešamākā un kur to meklēt, skaidrojam Ģimenes studijā. Vai šādā situācijā var palīdzēt arī līdzcilvēki vai tikai speciālisti? Diskusijā piedalās projekta „Glābējsilīte” vadītāja Latvijā Laura Zvirbule, ģimenes psihoterapeite Vita Kalniņa un zvērināts advokāts Juris Beikmanis.

Glābējsilītes Latvijā darbojas jau sešus gadus, Juris Beikmanis skaidro, ka dažus mēnešu līdz adopcijai glābējsilītē ievietotu bērnu ģimene var atgūt. Taču Latvijā nav gadījumu, kad vecāki glābājsilītē ievietotu bērnu būtu vēlējušies atgūt, operām trīs mēnešus pēc ievietošanas.

Laura Zvirbule atklāj, ka tomēr ir divi gadījumi, kad glabējsilītē ievietoti bērni ir atgriezušies ģimenē. Viens no tiem, kad sieviete ielikusi bērnu glābējsilītē pēcdzemdību depresijā un pēc tam tūliņ sapratusi savu rīcību, un vērsusies bāriņtiesā. Viņa bērnu atguvusi 72 stundu laikā. Otrs gadījums, kad bērna vecāki bijuši nepilngadīgie, kuru pašu vecāki par mazbērna nākšanu pasaulē nemaz nav zinājuši. Tagad par bērnu rūpējas vecvecāki.

Vita Kalniņa vērtē, ka sievietēm, kas tiešām sper šo soli – atsakās no sava bērna, iespējams, pašām trūcis siltuma ģimenē, un tāpēc viņām ir grūtāk ar to dalīties un pieņemt bērnu.

Zvirbule, balstoties pieredzē, bilst, ka sievietes lēmums ievietot savu bērnu glābējsilītē bieži ir pārdomāts, nevis - gāju garām un ieliku.

Pie katras glābējsilītes ir norādīti vairāki tālruņa numuri, kur šādā kritiskā brīdī vērsties, lai saņemtu palīdzību. Glābējsilītes nav vienīgais risinājums. Ir alternatīvas.