Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Statistika Latvijā gadu gadiem ir nemainīga, apmēram puse pāru, kas viens otram teikuši jāvārdu, piedzīvo šķiršanos. Tas ir sāpīgs process abiem iesaistītajiem un jo īpaši bērniem. Kad vecāki šķiras, tiesa visbiežāk uzskata, ka bērniem pastāvīgi jādzīvo pie mammas. Vai tiešām Latvijā joprojām valda padomju sistēma, kas neiedziļinoties bērnu aprūpi uztic sievietei, vai arī vīrieši patiešām nav spējīgi pienācīgi parūpēties par savām atvasēm. Ģimenes studijā sarunas un viedokļi par to, kā jūtas vīrietis šajā situācijā un kāpēc pēc šķiršanas tik ļoti ierobežotas tētu iespējas rūpēties par bērniem un viņus audzināt. Diskutē biedrības “Tēvi” vadītāja Elīna Kļaviņa, psihiatrs-psihoterapeits, tēvu grupu vadītājs Gints Polis un sociālantropoloģe Kristīne Rolle. Pa tālruni sarunā iesaistās ģimenes attīstības un kultūras centra “Alise” vadītāja sociālā pedagoģe Vineta Preisa.

Tas ir stereotips, ka māte labāk zinās par bērniem, un tas “iegriež” visai ģimenes sistēmai. Šķiršanās situācijā tas rada skarbas sekas.

Ik uz soļa redzam, ka mamma un bērns ir nedalāms lielums, tētis ir mainīgais. Tētis tiek atstumts malā, ne vienmēr pieņemamākajiem līdzekļiem.

Ja šķirtajiem vecākiem attiecības nav sakārtotas un harmoniskas, tēvam piekļūt bērnam ir daudz problemātiskāk.

Ir absolūts disbalanss attiecībā uz ģimenes lietu lēmumu pieņemšanu tiesās.

Ar to no vecākiem, kurš ir prom no ģimenes, ar kuru ir tikai tikšanās atsevišķās dienās, bērnam saikne izbāl. Jo ilgāk tētis ir prom no bērna, jo mazāk ir iespēju, ka attiecības ar laiku kļūs ciešākas.

Ideāla risinājuma, kad ģimene izjūk, nav, varam tikai pietuvināties optimālam līmenim, lai pēc iespējas konstruktīvāk un mazāk traumatiski bērnam situāciju risinātu.

Bieži tēta spēja par bērnu parūpēties tiek skatīta caur viņa finansiālo situāciju. Tēti mēdz atteikties ar bērnu tikties, ja saprot, ka nevar nodrošināt bērniem to, ko iedomājas, kas nepieciešams brīvdienās.