Jau nākamnedēļ sāksies Ziemas olimpiskās spēles Dienvidkorejā. Pēdējos mēnešos bija bažas par spēļu, drošību ņemot vērā arvien nokaitētāko situāciju ar Ziemeļkoreju, kas turpinājusi spert platus soļus savu atomieroču un raķešu arsenāla attīstībā. Atviegloti uzelpot ļāvis pēdējo nedēļu diplomātiskais atkusnis starp abām Korejām – Ziemeļi piekrituši uz olimpiādi nosūtīt savu delegāciju, kas atklāšanas ceremonijā soļos kopā ar dienvidkorejiešiem. Raidījumā Īstenības izteiksme skaidrojam, vai tas ir pamats plašākam politiskajam dialogam arī pēc olimpiskajām spēlēm, vai tomēr vai atelpas brīdis Korejas pussalā būs īss.

 

Trīs starpkontinentālo ballistisko raķešu un vēl viens kodolizmēģinājums – līdz šim spēcīgākais. Tāda ir Ziemeļkorejas bilance 2017. gadā un fons Phjončhanas olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā. Retorika paaugstinātos un draudīgos toņos ne tikai no Ziemeļkorejas, bet arī no ASV prezidenta Donalda Trampa Baltajā namā iezīmēja arvien nokaitētāku situāciju Korejas pussalā, radot bažas par Olimpisko spēļu drošību.

Phjončhana atrodas vien 80 kilometru attālumā no demilitarizētās zonas jeb robežlīnijas ar Ziemeļkoreju. Galvaspilsētā Seula – vien aptuveni 50 km attālumā, un eksperti brīdinājuši – ja kara gadījumā Ziemeļi izmantotu pie robežas izvietoto smagās artilērijas bruņojumu, cilvēku upuri būtu milzīgi.

Bažas pēkšņi remdēja Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna Jaungada runa. Tajā viņš gan brīdināja, ka komunistiskā valsts turpinās attīstīt savas kodolspējas, bet arī sniedz olīvas zaru Dienvidkorejai.