Šis ir stāsts par baroka un arābu mūzikas tuvību, senajiem instrumentiem un palestīniešu un Izraēlas attiecībām un miera izredzēm. Šis ir stāsts par Džamilu Frēžu, palestīniešu mūziķi, kura kaislība ir renesanses un baroka mūzika un dziedāšana, kurš bērniem māca mūziku Jeurzalemes vecpilsētā franciskāņu uzveidotā mūzikas institūtā, Viņš ir palestīnietis, arābs un kristietis. Par viņa dzīvi kā palestīniešu mūziķim, un redzējumu, kam jānotiek, un cik daudz laika vajadzēs mieram Svētajā Zemē.

Jeruzalemes vecpilsētas kristiešu kvartālā šaurās ieliņas aizved uz katoļu franciskāņu mūku ordeņa Svētā Pestītāja klosteri (St.Saviour’s Monastery). Klostera teritorijā atrodas franciskāņu dibinātais „Magnificat” institūts - mūzikas skola Jeruzalemes sirdī.

Kā jau mūzikas skolā, atnācēju gaitenī no mācību kabinetiem sveicina instrumentu skaņu kakofonija. Institūtā mācās vairāk nekā 200 skolēnu un studentu, pārsvarā no palestīniešu kristiešu un musulmaņu ģimenēm, kas šeit apgūst klavieru, vijoles un citu instrumentu spēli, arī dziedāšanu korī, solfedžo, mūzikas teoriju un vēsturi.

Viens no viņiem – vienlaikus gan institūta students, gan mūzikas pasniedzējs – ir 28 gadus vecais Džamils Frēžs. Šeit ar viņu tiekos maija pēcpusdienā. Džamils ir slaida auguma, melniem matiem un tumšām acīm, ierodas ģērbies džinsos un melnā t-kreklā.

Viņš ir palestīniešu mūziķis, un „Magnificat” institūtā apgūst akadēmiskās mūzikas studijas. Institūtam ir sadarbība ar itāļu Vičencas konservatoriju, no kuras viņš iegūs bakalaura diplomu. Kā trešā kursa students viņš tepat vienlaikus bērniem jau māca solfedžo un mūzikas pamatus – četras reizes nedēļā. Džamila paša kaislība ir renesanses un baroka mūzika.