Eksperts: Jāmainās gan siltuma patērētājiem, gan ražotājiem; centrālapkure nozīmi saglabās

Latvija turpmākajos septiņos gados, izmantojot šajā Eiropas Savienības finanšu plānošanas periodā pieejamo finansējumu, ir apņēmusies vairāk nekā 166 miljonus eiro novirzīt mājokļu siltināšanai un renovācijai. Tomēr mājokļu apsaimniekošanas un pašvaldību pieredze liecina, ka no iedzīvotāju puses interese un gatavība piedalīties daudzdzīvokļu namu siltināšanā ir visai zema. Vai kavējoties ar šīm investīcijām, tomēr Latvija neriskē atpalikt no citām Eiropas valstīm un ilgtermiņā – arī pārmaksāt par ikdienā nepieciešamo siltumu? Uz šo jautājumu atbildes meklējam Īstenības Izteiksmē.

Bailes no tā, ka kopējie komunālie maksājumi rēķini pēc mājas renovācijas varētu palielināties, nevēlēšanās plānot savas finanses ilgtermiņā, kā arī vienaldzība pret to, kas notiks ar mājokli nākotnē – tie ir biežāk minētie iedzīvotāju argumenti, kāpēc joprojām visai daudzi iedzīvotāji ir tik neieinteresēti vai negatīvi noskaņoti pret mājokļu renovāciju un to energoefektivitātes paaugstināšanu.

Eksperti vienlaikus uzsver, ka šobrīd ir nozīmīgs mirklis, lai viedokli mainītu – pirmkārt, enerģijas cenas joprojām ir ļoti zemas, tāpēc šobrīd siltums veido krietni mazāku daļu no iedzīvotāju tēriņiem, nekā vēl pirms dažiem gadiem, un atlicināt naudu mājokļa atjaunošanai šobrīd ir vieglāk. Otrkārt – ekspertu teiktais liecina, ka aizkavēšanās kūtrākajiem Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā patiešām var izmaksāt dārgāk.