Jaunajās Latvijas zinātnes prioritātēs vairāk iekļauti ar drošību saistīti jautājumi

Lai par valsts budžeta naudu veikto pētniecību vērstu uz Latvijas attīstībai svarīgiem jautājumiem, Ministru Kabinets reizi četros gados nosaka prioritāros virzienus zinātnē. Pēc šī saraksta zinātniekiem jāvadās, piesakoties tieši valsts pētījumu programmām un fundamentālo, lietišķo projektu īstenošanai. Kopš iepriekšējo prioritāšu apstiprināšanas Eiropā ir notikušas būtiskas sociālas un ģeopolitiskas pārmaiņas, kas ietekmē arī Latvijas zinātnes uzdevumus.

Zinātnes prioritātes nosaka politiski, proti tās izvirza Izglītības Ministrija. Iepriekšējo četru gadu periodā uzsvari likti uz sešiem zinātņu virzieniem, savukārt no nākamā gada noteiktas 9 prioritātes. Lai arī daudzi punkti sakrīt, šoreiz pie zinātnes uzdevumiem atsevišķi izcelta drošība gan tehnoloģiju, gan energoapgādes, gan sabiedrības jomās, kā arī konkrētāk definēti ar latviešu valodu saistīti pētījumi. Vairāk stāsta ministrijas Zinātnes departamenta vadītāja Agrita Kiopa

Mēs visi zinām, ka ģeopolitiskā situācija četros gados ir mainījusies, ir saasinājumi, tāpēc valsts un sabiedrības drošība ir viens no prioritārajiem virzieniem. Tas ietver kiberdrošibu, informācijas pratību – spēja saprast, kas ir patiesas ziņas, kas nē. Spēja atpazīt melus vai atpazīt uz demokrātijas apdraudējumu vērstas darbības. Tie visi ir arī pētnieku darba vērti jautājumi.

Ministrijas uzdevumā šogad veikts arī pētījums par sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālajiem jautājumiem, kas būtu jāņem vērā zinātnes jaunajās prioritātēs. Iedzīvotāji aptaujās par svarīgiem pētniecības virzieniem izcēluši – sabiedrības veselību, dabas tīrību, atkritumu apsaimniekošanu, kā arī jautājumus, kas saistīti ar valodu un kultūru. Tāpat aptaujāti arī zinātnes institūtu, radošo industriju un uzņēmumu pārstāvji. Viens no pētījuma autoriem Mārtiņš Kaprāns dalās ar secināto.

Ar zinātnes palīdzību mums ir jāvairo Latvijas ekonomiskais kapitāls, uz ko var orientēties zinātņietilpīgās industrijas. Taču problēma ir tajā, ka līdz šim prioritātes centrētas uz ekonomiskā kapitāla vairošanu, zināmā novārtā atstājot svarīgo sociālo kapitālu. Šis ir vēstījums ne tik daudz tautai vai zinātniekiem, bet primāri zinātnes politikas veidotājiem, kas dala nodokļu maksātāju naudu.

Kaprāns norāda, ka zinātnes prioritātes gaidāmajiem 4 gadiem dalāmas trīs blokos – pētījumi ar ekonomisku atdevi, īpaši IT jomā, otrs bloks ir uz sociālu labumu virzīti pētījumi, piemēram, sabiedrības veselība, un trešais bloks ir kultūras kapitāls – pētījumi, kas saistīti ar lokāli Latvijai svarīgiem jautājumiem, kā kultūrvēsture vai nacionālā identitāte. Vienlaikus pētnieks uzsver, ka šīm zinātnes prioritātēm nevajadzētu būt atšķirtām un neatkarīgām vienai no otras.

Mēs jau varam atvērt rūpnīcas vai ražot ‘’startapus’’ vienalga kur. Savukārt, par īpašu to nosaka tieši atrašanās vieta - Latvija, kuru unikālu padara tieši kultūrvēsturiskais fons, nacionālās identitātes vērtības un valoda. Starp citu - latviešu valodas nākotne un attīstība lielā mērā ir atkarīga no mašīntulkošanas attīstības, kas pētniecībā ir sasaistīts ar visām viedajām tehnoloģijām.

Viedokli par jauno prioritāšu sarakstu vaicāju atšķirīgu nozaru zinātniekiem. Viens no humanitārās jomas pārstāvjiem ir Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts. Tā vadītāja Irēna Ilga Jansone ievēro, ka šoreiz citādāk nodefinēts zinātnes virziens "Letonika". Proti, tagad tas izteikts kā Latvijas valstiskums, valoda un vērtības, kultūra un māksla. Nekādus riskus tam, ka kādus aktuālus pētījumus turpmāk nevarēs īstenot Jansone nesaskata, bet kopumā jaunās prioritātes redz kā pārlieku izvērstas

Manuprāt, šīs ārkārtīgi izvērstās prioritātes nav veiksmīgākais risinājums, jo ir lietas, kas pārklājas vairākās prioritātēs. Tā kā šīs prioritātes ir pamatā gan valsts pētījumu programmā, gan arī zinātniskajiem projektiem, tad šeit, acīmredzot, piesakot projektus, būs krietni jāpiedomā, kurā punktā tos labāk iekļaut.

Runājot par valsts finansētiem pētījumiem, Jansone skar arī zinātnieku pēdējā laikā daudz aprunāto finansējuma pārrāvumu gada sākumā, kas met arī ēnu uz jaunajām prioritātēm. Kamēr nav noslēdzies prioritāšu apstiprināšanas process valdībā un nav pētījumu uzsaukumu, tikmēr, piemēram, valodas institūta zinātniekiem vienīgais naudas avots būs bāzes finansējums, par kuru nav iespējams nodrošināt pat minimālo algu darbiniekiem.

Neskatoties uz to, ka ir liela neskaidrība mēs jau plānojam savus pētījumus, kur ir skaidrs, ka no institūta varētu būt 5 projektu iesniegumi tieši fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā. Taču vēl, protams, jautājums, cik liels finansējums tiks atvēlēts zinātnes padomei, kura izvēlas finansējamos projektus. Tāpat projekta iesniegums jau vēl nenozīmē, ka tas tiks apstiprināts.

Savukārt, Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģijas institūtam nozīmīgākais finansējuma avots gan ir Eiropas projekti, otrajā vietā ir bāzes finansējums, un visnenozīmīgākais ir valsts projektu finansējums. Pagājušajā periodā institūta pētnieki tik pat kā vispār nav iesaistījušies valsts finansētajos projektos un neplāno iesniegt projektus arī nākamgad. Institūta vadītājs Jānis Grabis vērtē, ka jauno zinātnes prioritāšu saraksts nešķiet mērķtiecīgāks nekā iepriekš.

Šoreiz tā pieeja ir mazliet savādāka, jo ir nosauktas galvenās tēmas, bet tās ir vēl izvērstas iekavās, kur uzskaitīts teju viss, ko iespējams pētīt. Tādējādi tās dēvēt par prioritātēm ir grūti. Latvijas zinātnes prioritātes praktiski, šķiet, patapinātas no Apvāršņa 2020 prioritāšu saraksta. Latvijas pētniekiem varētu būt problemātiski vienlīdz augstā līmenī aptvert visu to, ko pētnieki dara visā ES. Runājot par kiberdrošību, šajā jaunajā sarakstā uz to attiecas divas prioritātes – viena, kas saistīta ar tehnoloģijām un otra ir ar sabiedrību saistītie jautājumi. Abas jomas prioritātēs definētas atsevišķi, bet mūsdienās tieši kiberdrošības izaicinājumi ir cieši saistīti ar dažādiem sabiedrības izaicinājumiem. Tāpēc grūti pateikt, kā tas tiks īstenots praksē. Vai pētījumu programmas sadalīs pa nozarēm vai arī tajās kopā varēs darboties dažādu nozaru pārstāvji, lai mūsdienīgā veidā risinātu kiberdrošības jautājumus.

Šoruden diskusijā par nākamā gada budžetu zinātnes pētījumiem, kas šogad ir aptuveni 14 miljoni eiro, Izglītības ministrija bija rosinājusi arī citas nozaru ministrijas meklēt iespēju finansiāli atbalstīt tām aktuālus zinātnes pētījumus. Tiesa pagaidām tādu iniciatīvu izrādījusi viena nozare, stāsta Agrita Kiopa

Valsts pētījumu programmu ietvaros tieši šādi aktuāli jautājumi būtu jāpēta. Šādā veidā esam strādājuši ar Ekonomikas ministriju, kura ir nodefinējusi virkni ar jautājumiem, kas enerģētikas programmā būtu jāpēta. Tas saistīts ar atjaunojamiem resursiem, energoneatkarību, izmešu samazināšanu.

Latviešu valodas institūta vadītāja te papildināja, ka sistēma kurā valsts ļoti mērķēti pasūta kādus aktuālus pētījumus, šķiet pareiza, taču ļoti specifiskos uzdevumos var būt vietējo pētnieku trūkums, kas pēkšņi var liegt pasūtīto valsts pētījumu izpildīt

Ir jārēķinās ar to, ka diemžēl pēdējos 25 gados ir ļoti samazinājies zinātnieku skaits un, iespējams, atsevišķiem pētījumu piedāvājumiem nebūs speciālistu. Piemēram, mums tikpat kā nav pētnieku jau šoreiz zem valodas pētījumu prioritātes minētajā korpuslingvistikā, tāpat teju vispār nav pētnieku neirolingvistikā, psiholingvistikā, un arī terminoloģijā ir sarežģīti atrast pētniekus.

Ko līdzīgu par pētnieku trūkumu specifiskās jomās norādīja arī Mārtiņš Kaprāns, kurš arī pats ir sociālo zinātņu pētnieks . Viņa ieskatā gan tieši ar konkrētāku prioritāšu izvirzīšanu valsts un nozares dotu signālu trūkstošo zinātnieku sagatavošanai.

Pēdējo 25 gadu laikā liels akcents bijis uz 20. gs. vēstures pētniecību, kas ir pamatoti, jo okupācija, Otrais Pasaules karš ir karsts jautājums sabiedrībā joprojām. Taču novārtā palicis vēstures posms pirms 20. gadsimta. Dažiem vēstures posmiem nav īsti ekspertu Latvijā, piemēram Kurzemes Zemgales hercogisti principā padziļināti pēta viens cilvēks. mēs aicinām šajā ar "Letoniku" saistītajā programmā ir ļoti precīzi jānosaka problēmu vai tēmu loks, jo no valsts resursu viedokļa ir neefektīvi iedot naudu un pateikt - pētiet visu ko gribat.

Noslēdzot gaidāmo četru gadu zinātnes prioritāšu vērtēšanu, Zinātņu akadēmijas vadītājs Ojārs Spārītis arvien atgādina, ka, lai arī cik precīzus uzdevumus fiksē uz papīra, taču realitātē zinātne nevar attīstīties ar esošo zemo pamata jeb bāzes finansējumu, kas ir 60% no nepieciešamā - pēc ministrijas aplēsēm.

Dažkārt prioritārie virzieni var tikt saspiesti vienā īsā teikumā, bet papildu dokumentos tas viens teikums izteikts garās rindkopās un ietver plašu zinātnes nozaru un tēmu loku. Šajā prioritāšu izkliedē izskatās, ka maza valsts ar mazu ekonomiku, sadalot pētījumu naudu katrai jomai, katrai laboratorijai vai institūtam pa kripatiņai, tādējādi veic sociālo funkciju, lai nodrošinātu zinātnes izdzīvošanu kopumā. Taču tas ir valsts ekonomiskās un zinātnes, tehnoloģiju koncepcijas jautājums – vai attīstību virzīt, apzinoties kāda konkrēta šobrīd Latvijā konkurētspējīga virziena iespēju izrauties, vai pa pilienam barot zinātniekus ar pētījumu finansējumu.

Bāzes finansējums zinātnei nākamgad netiek palielināts – tie ir 27 miljoni eiro, savukārt, valsts finansētiem pētījumiem kopumā atvēlēti 14 miljoni eiro. Zinātnes prioritātes līdz 2021. gadam jau saskaņotas ministrijās un valdībā apstiprināšanai tikšot virzītas tuvākajās sēdēs.