Latviju pamatoti varam dēvēt par kūdras ieguves lielvalsti, jo ap desmit procentiem teritorijas veido purvi. Izstrādājam tik daudz, ka ar kūdru apgādājam trešdaļu Eiropas dārzkopju. Taču nozarē pietrūkst kārtības, bet valsts līmeņa plānu nav nemaz.
Droši vien retais, stiepjot no veikala kūdras maisus, aizdomājas, ka līdz ar substrātu mājup aiznes arī astoņus, desmit tūkstošus gadu senu vēsturi, jo kūdras purvi sākuši veidoties līdz ar ledāju laiku, bet viena gada laikā paaugstinās par vienu milimetru. Iespējams, mazliet biežāk iedomājamies, ka tomātu dēstus vai krūmmellenes nākas audzēt svešā kūdrā, jo lielveikali substrātu tirgošanai pārsvarā ieved no citām valstīm, visvairāk - Igaunijas. Statistika rāda, ka ik gadu mūsu purvos iegūstam ap vienu miljonu tonnu jeb pieciem miljoniem kubikmetru kūdras. Lauvastiesa tiek eksportēta uz Vāciju, Itāliju, Beļģiju, Nīderlandi, Ķīnu un citām zemēm. Tātad – savu kūdru izvedam, bet pašu vajadzībām ievedam.
Latviju pamatoti varam dēvēt par kūdras ieguves lielvalsti, jo ap desmit procentiem teritorijas veido purvi. Taču pašlaik šo tūkstošiem gadu veidojušos derīgo izrakteni katrs no 66 kūdras nozares uzņēmumiem izstrādā pēc saviem ieskatiem.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X