Franču iknedēļas izdevuma „Le Point” jeb latviskojot „Punkts” redakcijas ēkas augšstāvā ir plaša, gaiša telpa, ko no visām pusēm ieskauj lieli logi. Te ir pelēki ērti krēsli un dīvāni, zemi galdiņi, grāmatu plaukts, lielos podos lekni zaļojoši telpaugi, āra terase, no kuras paveras skats uz Parīzi. Tā ir pilsētas daļa, ko parasti nerāda pasta kartītēs. Tā ir mazliet citāda, bez ierastā Eifeļa torņa, ar daudzstāvu dzīvojamajiem namiem, moderna, saulaina, vienkārša un joprojām vilinoša.

Ar rakstniekus un žurnālistu Kristofu Onodibio esam apsēdušies zemajos zviļņos, un es izceļu uz galda grāmatu. Viņa grāmatu latviešu valodā. „Ienirt” ir daudzas godalgas, turklāt Franču akadēmijas lielo balvu ieguvis romāns par mīlestību un par laikmetu, kurā, kā sacīts anotācijā - „mīlēt kļūst arvien grūtāk”. 43 gadus vecais Kristofs Onodibio ir sarakstījis sešus romānus, saņēmis vairākas literatūras balvas.

Latvijas Radio žurnāliste Ina Strazdiņa franču rakstnieku Kristofu Onodibio Parīzē uzmeklēja vairāku iemeslu dēļ. „Pirmkārt, mani pārsteidza un sajūsmināja viņa darbs un es vēlējos satikt cilvēku, kurš to ir radījis, kurš informatīvi bagātīgi apraksta laiku, notikumus un vietas mūsdienās, kurās arī pati esmu bijusi arī kā žurnāliste – Beirūtu, Venēcijas biennāli, teroraktus Parīzē un Briselē, un otrkārt, es vēlējos uzzināt, ko šodien franču rakstnieka ieskatā vēl var paveikt literatūra, kad ir tik daudz citu vilinājumu un arī atkāpšanās iespēju,” atzīst Ina Strazdiņa.

Rakstnieks rudenī grasās braukt arī uz Rīgu, jo Latvijā izdos nākamo viņa grāmatu.  „Ienirt” ir pamatīgs izdevums, vairāk nekā 300 lappušu biezs. Atbilstoši tā nosaukumam, tajā tiešām var ienirt, izbaudot valodas un domas dziļumu un autora kultūras, vēstures, literatūras un politikas zināšanas. Neatstāstot saturu, var vien teikt, ka galvenais varonis ir Cēzars, kurš arī ir franču žurnālists tāpat kā Kristofs un, kurš šo darbu velta savam dēlam Hektoram, izstāstot, kādēļ ar viņiem vairs nav kopā apdāvinātā māksliniece, nemiera pilnā spāniete, Hektora māte Pasa. Kristofs Onodibio atklāj, ka romāns daļēji ir un nav patiesība.