Pēdējā laikā sociālajos tīklos latviešu valodas zināšanu tēmai atvēlēts daudz viedokļu un  komentāru. Proti, ka Daugavpils ir krievpilsēta, kur pat valsts vai pašvaldības iestādēs nemāk lāga runāt latviski, un vēl - pats pilsētas mērs nelieto valsts valodu augstākā līmeņa otrajā pakāpē, kā to nosaka likums un kā to vēlētos sabiedrība.

Stāstu par latviešu valodas zināšanu līmeni Daugavpils pašvaldības struktūrās sākam ar pilsētas sabiedrisko transportu, tieši to ik dienas izmanto tūkstošiem pilsētnieku un arī Daugavpils  viesi.Pasažierus tramvajā uzrunā un par pieturām informē latviešu valodā, arī konduktori uz lūgumu latviešu valodā  pirkt biļeti, atbild latviski.

No tramvaja Latvijas Radio korespondente izkāpj pieturā „Vienības nams”, tieši te atrodas teātris un bibliotēka un arī Daugavpils Tūrisma informācijas centrs – vieta, kur iegriežas Daugavpilī iebraukušie cilvēki.

Te perfekti runā latviski un citās valodās, lai arī Tūrisma informācijas centra darbinieki neslēpj – ne tik sen ir piedzīvots, ka atnācēji un latviski runājošie ienākot, uzreiz sākuši  runāt  krievu valodā.

Arī bibliotēkā ienākot,  sveicinās latviski, tās darbiniece Inese Vaivare uzsver – ar valodas saziņu te problēmu nav. Un tas ir mīts, ka Daugavpilī nerunā latviski.