LSM ziņās: Pretrunīgi vērtē Latvijas aktivitāti Junkera plāna miljardu piesaistē

Lai pārvarētu ekonomiskās krīzes izraisīto stagnāciju, pagājušogad ES uzsāka vienu no savā vēsturē ambiciozākajām ekonomikas stimulēšanas programmām, tostarp arī tā sauktā Junkera plāna ietvaros, atvēlot vairāk nekā 300 miljardus eiro lētus kredītus ambiciozām investīcijām. Cik veiksmīgi par pieejamo un izdevīgo attīstības naudu cīnās Latvija? Uz šo jautājumu atbildes meklējam Īstenības izteiksmē.

 

Pirms dažām nedēļām stāstījām par to, kā Eiropas Savienības uzņēmējdarbības stimulēšanai paredzētos Junkera plāna līdzekļus izmanto Somija, kura, piemēram, ir uzsākusi vienu no savā vēsturē lielākajiem investīciju projektiem. Kaimiņu panākumi mudina uzdot arī jautājumu – vai arī Latvija spēs šo naudu izmantot un cik veiksmīgi esam uz citu valstu fona?

Kopumā tā sauktais Junkera plāns, kas paredz ekonomikas attīstības, un it īpaši rūpniecības, kreditēšanai atvēlēt ap 315 miljardiem, Eiropas Komisijas skatījumā pildās salīdzinoši labi, vērtē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis. Tomēr, vērtējot to, kāda ir kopējā investīciju dinamika ražošanās un investīcijās, EK ir pieņēmusi lēmumu plāna darbības laiku pagarināt, kas Latvija ir laba ziņa, jo pagaidāms nevaram lepoties vēl ne ar vienu apstiprinātu projektu. „Ņemot vērā, ka investīciju trūkums reālajā un ražojošajā sektorā joprojām turpinās, ir EK pieņemts lēmums pagarināt Junkera plānu pēc 2017. gada beigām, kas ir labas ziņas Latvijai,” norāda Zemītis. Viņš uzsver, ka Latvijā nav lielu gatavu investīciju projektu.