Kopš Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps jau vairāk nekā 20 gadus ir Jānis Vanags, tajā sievietes par mācītājām kļūt nevar. Tomēr baznīcas Satversmē ir rakstīts, ka ordināciju var lūgt ikviens, kurš atbilstoši LELB kārtībai Dieva aicināts un sagatavots mācītāja amatam. Šo punktu LELB sinode jeb baznīcas augstākā lēmējinstitūcija šīs nedēļas beigās plāno mainīt un aizliegt sievietēm kļūt par mācītājām. Vai šim lēmumam būs sekas arī ārpus baznīcas, skaidrojam raidījumā Īstenības izteiksme.
2014. gadā pirmo reizi pēc 20 gadu aizlieguma Latvijā par mācītāju ordinēja sievieti. Taču Ievu Puriņu toreiz ordinēja nevis LELB, bet gan Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL). To trimdas luterāņu mācītāji dibināja pēc Otrā pasaules kara ārzemēs. Jau rīt, 31. maijā, notiks LELBĀL Latvijas apgabala dibināšanas sinode. Baznīca ārpus Latvijas ordinē sievietes, un tās pārstāvji norāda, ka Jāņa Vanaga prakse daudzu gadu garumā ir liecinājusi par vēlmi pilnībā atstumt sievietes no kalpošanas garīdznieku amatos LELB. Tikmēr LELB atsaucas uz Bībeles tekstiem. Kritiķi gan norāda, ka tie tiekot nekorekti interpretēti.
Raidījums „Kultūršoks” vēstīja, ka prognozes liecina - LELB sinodē pārliecinoši aizliegs sievietēm kļūt par mācītājām.
Tiesībsargs Juris Jansons skaidro, ka uz sieviešu ordināciju tīri no cilvēktiesību viedokļa skatīties nevar. To uzsver arī LELB, piebilstot, ka tā ir baznīcas iekšējā lieta. Satversmē rakstīts, ka baznīca ir atdalīta no valsts. Taču tiesībsargs atgādina, ka Satversmē rakstīts arī tas, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos. Turklāt šī situācija ir atšķirīga ar to, ka iepriekš, kopš 1975. gada, sievietes varēja kalpot par mācītājām.
Diskusijā par sieviešu ordināciju, protams, visvairāk iesaistās tieši baznīcas pārstāvji. Amatpersonas un viedokļu līderi to dara retāk vai nedara nemaz. Politiķi par sieviešu ordināciju izsakās piesardzīgi.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Vispārējā jeb katoliskā Baznīca neordinē priesterus, bet luterāņu Baznīcā priesteru nav. Luterāņu garīdznieki ir mācītāji, kas katoliskās Baznīcas paradigmā būtībā ir katehēti. Arī katoļu Baznīcā ir katehēti, un tiem dzimums netiek ierobežots. Luterāņu Baznīcas vēlme ierobežot sieviešu ordināciju par mācītājām ir tikai tāpēc, ka ir pretenzijas uz tādu kā priestera statusu. Bet katoļu Baznīcā priesteri ir tikai vīrieši no viņi reprezentē Jēzu Kristu.(kas vēsturiski ir vīrietis).
Šādas pretenzijas var mazināt sašķeltību luterāņu un katoļu starpā un varbūt ar laiku pat būt par vienu no vienotības stūrakmeņiem, ka gadījumā Romas Katoļu Baznīca (RKB) atzītu LELB par katoliskās Baznīcas daļu un LELB mācītāji varētu pretendēt tajā uz priestera statusu.
Tomēr vēsturiski luterāņu draudzes ir pakārtotas valstij. Tām ir katrā valstī atsevišķas struktūras, kuras ir neatkarīgas no citu valstu draudžu apvienībām. Līdz ar to valsts var daudz vieglāk ietekmēt (un tā arī nekavējas to darīt) luterāņu organizāciju iekšējās lietas. Tas redzams arī šobrīd. Mazinot plaisu un tuvojoties vispārējās Baznīcas principiem un struktūrām, luterāņu organizācijas sagaida lieli satricinājumi un uzbrukumi, kādus piedzīvo arī RKB. Bet atkāpjoties no saviem principiem un padodoties pasaulīgā spiediena priekšā, dzīvot būtu daudz vieglāk. Skatīsimies, ko LELB paveiks. Lai Dievs palīdz!
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X