Kopš Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps jau vairāk nekā 20 gadus ir Jānis Vanags, tajā sievietes par mācītājām kļūt nevar. Tomēr baznīcas Satversmē ir rakstīts, ka ordināciju var lūgt ikviens, kurš atbilstoši LELB kārtībai Dieva aicināts un sagatavots mācītāja amatam. Šo punktu LELB sinode jeb baznīcas augstākā lēmējinstitūcija šīs nedēļas beigās plāno mainīt un aizliegt sievietēm kļūt par mācītājām. Vai šim lēmumam būs sekas arī ārpus baznīcas, skaidrojam raidījumā Īstenības izteiksme.

2014. gadā pirmo reizi pēc 20 gadu aizlieguma Latvijā par mācītāju ordinēja sievieti. Taču Ievu Puriņu toreiz ordinēja nevis LELB, bet gan Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL). To trimdas luterāņu mācītāji dibināja pēc Otrā pasaules kara ārzemēs. Jau rīt, 31. maijā, notiks LELBĀL Latvijas apgabala dibināšanas sinode. Baznīca ārpus Latvijas ordinē sievietes, un tās pārstāvji norāda, ka Jāņa Vanaga prakse daudzu gadu garumā ir liecinājusi par vēlmi pilnībā atstumt sievietes no kalpošanas garīdznieku amatos LELB. Tikmēr LELB atsaucas uz Bībeles tekstiem. Kritiķi gan norāda, ka tie tiekot nekorekti interpretēti.

Raidījums „Kultūršoks” vēstīja, ka prognozes liecina - LELB sinodē pārliecinoši aizliegs sievietēm kļūt par mācītājām.

Tiesībsargs Juris Jansons skaidro, ka uz sieviešu ordināciju tīri no cilvēktiesību viedokļa skatīties nevar. To uzsver arī LELB, piebilstot, ka tā ir baznīcas iekšējā lieta. Satversmē rakstīts, ka baznīca ir atdalīta no valsts. Taču tiesībsargs atgādina, ka Satversmē rakstīts arī tas, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos. Turklāt šī situācija ir atšķirīga ar to, ka iepriekš, kopš 1975. gada, sievietes varēja kalpot par mācītājām.

Diskusijā par sieviešu ordināciju, protams, visvairāk iesaistās tieši baznīcas pārstāvji. Amatpersonas un viedokļu līderi to dara retāk vai nedara nemaz. Politiķi par sieviešu ordināciju izsakās piesardzīgi.