LSM ziņās: VDK arhīvi Lietuvā atvērtāki un daļa pat internetā

Līdz maija beigām Latvijas VDK dokumentu pētniekiem jāsniedz gala ziņojums valdībai. Čekas maisi arvien ir mūsu sabiedrībai nepieejami un ap tiem arī netrūkst kaislību. Pētnieku komanda vairākus gadus bieži piemin kaimiņvalstis, kuras tikušas tālāk.

Piemēram, Lietuvā bijuši ap 100 tūkstoši čekas aģentu. Līdzīgi kā citās postpadomju valstīs, sabrūkot padomju varai, VDK (valsts drošības komitejas) darbinieki daudzus dokumentus iznīcināja vai aizveda uz Krieviju. Speciālas aģentu kartotēkas jeb kā mēs tos dēvējam – čekas maisi, ar ziņotāju vārdiem Lietuvā nav. Taču līdzās citiem VDK dokumentiem pēdējo piecu gadu laikā lietuviešu pētnieki pakāpeniski internetā publiskojuši kādu VDK aģentu reģistrācijas žurnālu. Raidījumā Īstenības izteiksme plašāk par lietuviešu pieredzi čekas dokumentu publiskošanā.

Lietuviešu vēsturnieci Kristīnu Burinskaiti Latvijas Radio devās satikt padomju laika Valsts drošības komitejas ēkā Viļņā, tā celta 19. gadsimtā, kur, līdzīgi kā Stūra mājā Latvijā, pagrabstāvā saglabātas ieslodzīto kameras un sen izveidota pastāvīga ekspozīcija. Ģedimina bulvārī vienuviet un šeit atrodas Lietuvas speciālais arhīvs un darbojas arī pētnieki.

Pētniecības darbs ar čekas dokumentiem šeit nav apgrūtināts un Kristīna rāda rezultātu – speciālu mājas lapu, kurā pētnieki publicē dažādus dokumentus, sadalot tos pa tēmām. Sabiedrībai gan visvairāk interesējot atrast slavenus uzvārdus bijušo čekas aģentu sarakstā.