Melānijas Vanagas mantojumam ir pa spēkam darīt stiprākus arī mūs, "šodieniešus"

“Bībele māca – mīliet savus ienaidniekus. Es to nevaru. Es nevaru mīlēt savus ienaidniekus, manu tuvinieku bendes, kuru dēļ es 16 gadus mocījos Sibīrijā. Bet man nav arī atriebības. Es viņus drusku nožēloju, un es negribu par viņiem domāt.”

Melānija Vanaga. Juriste, žurnāliste, rakstniece un novadpētniece. Viņas atmiņu grāmata „Veļupes krastā” par 16 izsūtījuma gadiem Sibīrijā ir skaudra un apbrīnojama spēka caurstrāvota latviešu tautas likteņgaitu hronika, kas nu kļuvusi par pamatu arī pirmajai pašmāju filmai par deportācijām: 1.novembrī uz kinoekrāniem nonāks Viestura Kairiša „Melānijas hronika”. Raidījumā Īstenības izteiksme stāsts par pašu Melāniju Vanagu – unikālu personību, kuras mantojumu nevar ietilpināt vien sarakstītajās grāmatās un izpētītajos Latvijas nostūros. Mantojumu, kuram ir pa spēkam darīt stiprākus arī mūs, šodieniešus. Kā saka Melānijas Vanagas muzeja direktore Ingrīda Lāce – vajag tikai gribēt pasmelties.