Reportāža no Lampedūzas: Viena diena kopā ar bēgļiem no Rietumāfrikas

Pirms Lampedūzā nonākušie Rietumāfrikas puiši dodas tālāk uz Sicīliju, viņiem nākas nedēļu, mēnesi vai nedaudz ilgāk pavadīt mazajā Itālijas salā. Tur viņi vēl runā par brīvību un ēd apelsīnus Papa Nino grāmatu veikalā. Kāds ir šis laiks, stāsts raidījumā Īstenības izteiksme. 

Viņi tad vēl nav iepinušies sistēmā un nav neredzami, viņi stāv rindā pie Lampedūzas baznīcas pēc drēbēm un sēž pie Papa Nino grāmatu veikala, kur viņš katru dienu atnes smalkmaizītes un apelsīnus, māca itāļu valodu, ļauj izmantot internetu par brīvu un katru dienu saprot, ka viņam šie cilvēki sniedz daudz vairāk, nekā viņš tiem var dot.

Izkāpjot no lidmašīnas, Lampedūzā sagriežas jocīgs, bet silts vējš un sapurina. Romantika pazūd uzreiz, kad iedomājos, ka tāds tas ir arī jūrā, bēgļu laivā uz Eiropu.

Kopš laika, kad žurnāliste Ina Strazdiņa pieredzēja, ko nozīmē, mazās Lampedūzas lielā sirds ir pagājuši trīs gadi, un viss ir mainījies. Tolaik vietējiem bija ārkārtīgi daudz iespēju pārbaudīt, cik liela tā viņu sirds ir. Cilvēku no Āfrikas pretējā krastā bija ļoti, ļoti daudz.

Nu ir aizvērts arī viens no diviem izmitināšanas centriem, vēl pirms dažiem gadiem par to rakstīja šausmu stāstus presē. Vismaz tagad te tiešām ir daudz mierīgāk. Krasta apsardzē saka, ka tagad laivu esot mazāk. Jūra nav laba bēgļu laivām. Tur strādājošie rāda uz ekrānu ar tiešsaistes karti pie sienas. Vidusjūra tur pilna ar dažādu krāsu trijstūrīšiem. Āfrikas krastā trijstrūrīša nav, un tas nozīmē, ka šodien Lampedūzā izglābto kuģis nepiestās.