Reproduktīvās medicīnas speciālisti bažīgi par dzimumšūnu donoru reģistra neesamību

Pirms gandrīz pusotra gada atvērtais Seksuālās un reproduktīvās veselības likums kļuvis par poligonu, kurā savas cīņas izcīna strikti tradicionālu un brīvāku uzskatu piekritēji. Tikmēr diskusijas par tādiem būtiskiem jautājumiem, kā dzimumšūnu donoru reģistra izveide un dzimumšūnu importa un eksporta ierobežojumu atcelšana palikušas novārtā. Par to, kādēļ šāds reģistrs būtu nepieciešams un kādēļ aktualizēts jautājums par jaunu ierobežojumu noteikšanu olšūnu donorēm, stāsts Īstenības izteiksmē.

Valdības deklarācijā, kuru pirms divām nedēļām parakstīja Māra Kučinska valdību veidojošās partijas, par vienu no valdības prioritātēm nosaukta demogrāfija. Par demogrāfisko situāciju un tās uzlabošanu runāts arī Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumu anotācijā, kurā norādīts, ka saistībā ar esošo demogrāfisko situāciju, par nopietnu problēmu uzskatāma neauglība, ar kuru Eiropā saskaras līdz pat 10% pāru. Likuma grozījumi, kuri 2014. gada novembrī tika iesniegti Saeimā, paredzēja samazināt ierobežojumus dzimumšūnu importam un eksportam, jo likumā noteiktie ierobežojumi un donoru trūkums apgrūtina neauglīgo pāru iespējas tikt pie bērniņa. Tomēr likumprojekta apspriešanas gaitā iesniegtie priekšlikumi paredz doties gluži pretējā virzienā, proti, ieviest ierobežojumus olšūnu donorēm, likumā nosakot, ka par donorēm var kļūt tikai sievietes, kas jau dzemdējušas.