Salaspils memoriālam – 50: kā tas tapa un kāda ir tā nākotne?

Salaspils memoriāls savas 50.gadadienas priekšvakarā pirmoreiz piedzīvo atjaunošanu. Beidzot to papildinās arī vēstures faktos balstīta ekspozīcija. Kā tapa Salaspils nometnei veltītais memoriāls un kāda ir tā nākotne?

Elektronisks metronoms Salaspils memoriālajā ansamblī jau pusgadsimtu neapstādamies skaita laiku un sirdspukstus, kas dzirdami visā teritorijā. Salaspils memoriāls pēc nedēļas atzīmēs savu 50.gadadienu. Īstenības izteiksmē par memoriāla tapšanu un to, kas tur notiek šodien.

Sirdspukstu ritmu Salaspils memoriālā pašlaik pārmāc remonta trokšņi. Latvijas Kultūras kanonā iekļautais tēlniecības un arhitektūras ansamblis pirmo reizi 50 gadu laikā piedzīvo restaurāciju. Atjaunota tiek vairāk nekā simt metru garā, slīpā betona galerija kādreizējā dzeloņstiepļu žoga vietā, kas pirmā paveras apmeklētāju skatienam.

„Šobrīd memoriālā notiek renovācijas darbi, jo memoriāls, kas uzbūvēts 1967.gadā, nekad nav bijis atjaunots,” tā ir arhitekte Līga Gaile, kuras uzraudzībā līdz gada beigām ilgs memoriāla galerijas atjaunošana. Viņa uzsver – tā būs saudzīga restaurācija, likvidējot tikai bojājumus. Eiroremonta nebūs.

„Tā ir restaurācijas pieeja, kas paredz saglabāt vecuma patinējumu. Un šis ir vispiemērotākais brīdis, lai tikai mazliet kaut ko izdarītu un saglabātu ēkas vecumu. Tā ir ļoti skaisti novecojusi pa šiem 50 gadiem. (..) Piemēram, bojāts betons vai fasāde, kas apaugusi ar sūnām. Tas tiek kosmētiski tīrīts. Tai pat laikā būs arī nelieli jauninājumi,” turpina Līga Gaile

Arhitektes minētie jaunumi ir ekspozīcija par Salaspils nometnes un arī paša memoriāla vēsturi. Šobrīd par nacistiskās Vācijas okupācijas laikā iekārtoto nometni memoriālā vēsta vien daži bijušā ieslodzītā mākslinieka Kārļa Buša linogriezumi un īss teksts četrās valodās. Jaunās ekspozīcijas pamatā būs vēsturnieka Ulda Neiburga un viņa kolēģu vairāk nekā 10 gadu garumā izpētītais.