Mums bieži vien ir tāda sajūta, ka bērnu iestādes grib tikt vaļā no saviem bērniem. Mums ir atsevišķi bērnunami, kuri ļaunprātīgi izmanto tādu lietu, kā kaut kur aizsūtīt savus bērnus.

Ne es varu cietumā viņu ielikt, ne es varu slimnīcā viņu ielikt. Katrai specifikai ir savs speciālists pretī, kas izvērtē šīs lietas. Visu nelaimju cēlonis iestādē ir vadītājs, nu mani nesauc par direktoru, es esmu vadītāja.

 

Jelgavas bērnunams. Viss aizsākas, kad Latvijas Radio rīcībā nonāca oficiāli materiāli ar vardarbīgām un pazemojošām epizodēm, kurās iesaistīti aprūpes centra darbinieki un bērni. Fiksētas liecības par matu raušanu, pēršanu, galvas grūšanu ēdienā un citām lietām. Taču viss, viss aizsākas tad, kad cilvēki no malas, pētnieki, kas analizē bērnu fizioloģisko un psiholoģisko noskaņojumu, iekļūst slēgtā tipa iestādē. Psihologi un fizioterapeiti savām acīm piedzīvoto sauc pat par elli. Pētniecības sērijā „Sistēmas bērni” vakar iezīmējām tendenci, kā no neērtajiem bērniem personas atbrīvojas, viņus ievietojot psihoneiroloģiskajās slimnīcās un sūtot trimdā uz internātiem, kas atrodas ļoti tālu. Šāda prakse, izrādās, ir ļoti izdevīga pašvaldības institūcijām, skolām, slimnīcām, vēl kādam, jo visa pamatā ir nauda, taču noteikti tas nav izdevīgi pašvaldības un valsts budžetam vai pašiem bērniem. Kāda nauda stāv aiz šīs sistēmas, par to šodienas raidījumā Īstenības izteiksme.

Jelgavas bērnu aprūpes nama budžets pērn pārsniedzis 600 000 eiro. Šis ir viens no dārgākajiem bērnunamiem Latvijā. Pašvaldība katra bērna vajadzībām atvēl vairāk nekā 1000 eiro mēnesī, bet citas pašvaldības tam tērē pat uz pusi mazāk. Jelgavnieku summā ierēķināti arī komunālie maksājumi, izdevumi par remontiem, siltumnīcām un mazdārziņu, un šajā sistēmā ir nenoliedzama loģika - jo vairāk iestādē bērnu, jo lielāks tās budžets.