Jo mazāk naudas veselības aprūpei atvēl valsts, jo vairāk par to samaksā iedzīvotāji. Tā ir vienkārša likumsakarība, kuru Latvijā varam novērot ik uz soļa. Par ārstniecības pakalpojumiem cilvēki maksā paši no savas kabatas vai izmanto brīvprātīgu veselības apdrošināšanu. Tāpēc tagad, kad nolemts ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, rodas jautājums, vai tas nozīmē, ka varēsim atteikties no brīvprātīgās privātās veselības apdrošināšanas. Atbildes uz šo jautājumu meklējam raidījumā Īstenības izteiksme.

„Visi operatori ir aizņemti.”

Ja esat mēģinājis sazvanīt kādu ārstniecības iestādi, lai pierakstītos uz, piemēram, kādu izmeklējumu, šādi un līdzīgi paziņojumi, jums, visticamāk, nav sveši. Nepietiekamais valsts budžeta finansējums veselības aprūpei ir padarījis to grūti pieejamu, un to var sajust pat brīžos, kad pacients vēl tikai mēģina pierakstīties pie ārsta. Tādēļ privātā veselības apdrošināšana, kas dod iespēju saņemt ārsta konsultācijas, ārstēties ambulatori vai stacionārā, apmeklēt zobārstu un saņemt citus ar veselības aprūpi saistītus pakalpojumus, Latvijā ir ļoti pieprasīta.

 „Procentuāli vai īpatsvara ziņā veselības apdrošināšana ir aptuveni 15%-20% no tirgus,” lēš Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abašins.

Saskaņā ar asociācijas datiem, par brīvprātīgās veselības apdrošināšanas polisēm pērn kopumā samaksāti aptuveni 80 miljoni eiro – summa, kas ir līdzvērtīga teju desmitajai daļai no finansējuma, kas veselības aprūpei atvēlēts no valsts budžeta. 2016. gadā apdrošinātāju izmaksātās veselības apdrošināšanas atlīdzības pārsniedza 55 miljonus eiro, kamēr valsts budžeta izdevumi ārstniecībai sasniedza nepilnus 520 miljonus eiro.

Kopējais Latvijas iedzīvotājiem izsniegto veselības apdrošināšanas polišu skaits sasniedz gandrīz 300 tūkstošus, sanāk, ka aptuveni trešdaļa nodarbināto jau tagad izmanto brīvprātīgo veselības apdrošināšanu.