Latvijas dienasgrāmatu šoreiz raksta māksliniece, skolotāja Agra Ritiņa, kas piedāvājumu piedalīties šāda veida projektā uztvēra kā dāvanu. Agra glezno ainavas, viņai ir svarīgi uz audekla uzlikt viņas saskatīto dabas izveidoto kompozīciju, tonālo un emocionālo noskaņu. Agra strādā arī Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolā, bet viņas sirds ir vienmēr kopā ar citām viņas domubiedrēm, gleznotājām radošajā apvienībā V.I.V.A.

“Pirms saki, izvērtē, vai tas nesīs kādu labumu tam otram cilvēkam, ja nenes to labumu, tad nav vērts šo informāciju teikt!” pēc šāda principa mēģina dzīvot māksliniece, skolotāja Agra Ritiņa no Rēzeknes. Šādu principu māksliniece ievērojusi rakstot arī Latvijas dienasgrāmatu. Agru gleznot iedvesmo dabas ainavas, tās kompozīcijas un tonālās nokrāsas. Agra dienasgrāmatā raksta: “Patīk agri pavasaros un rudeņos, kad koki sāk iekrāsoties, būt ceļā, braucu vēroju un priecājos, tādu smeldzīgu prieku, un vienmēr ir pārsteigums, kā tas notiek!”

„Ar Agru esam pazīstamas. Nevienu vien reizi esmu intervējusi, par mākslu, izstādēm, viņas personīgajiem darbiem. Agra vienmēr ir atsaucīga un piekrīt sarunai. Uzrakstīju facebookā vēstuli, šķiet, rakstot vieglāk izskaidrot, ko vēlos, kas ir “Latvijas dienasgrāmata”, tās ideja. Ceru, ka Agra, izlasot mierīgi pie sevis, varēs pārdomāt piedāvājumu un piekritīs.  Vakarā saņemu atbildi, Agra raksta: Sveika, Lāsma! Interesants piedāvājums! Domāju, ka tas ir kā dāvana! Jā, es gribu piedalīties!” atklāj raidījuma autore Lāsma Zute. „Saņemot vēstuli, esmu priecīga. Jau rakstītajā tekstā jūtu, ka Agra tiešām grib piedalīties un piekrīt ne tāpēc, ka neērti atteikt. Nelielais Agras vēstules atbildes teksts sadalīts četros teikumos, katrs no tiem beidzas ar izsaukuma zīmi. Tas nepārsteidz. Agras balss ikdienā runājot ir pieklusināta, bet teiktajā vienmēr jūtama emocionalitāte. Ne reizi vien esmu pie sevis domājusi, ka Agrai ir patīkams balss tembrs, tajā gribas klausīties. Šādā balsī varētu ierunāt bērnu pasaku grāmatas. Mierīgi, sirsnīgi, emocionāli, ausij tīkami!"

Agra dienasgrāmatu raksta sākot no otrdienas.  Darba nedēļa Agrai, strādājot skolā, protams, sākas pirmdien, tomēr sajūtās nedēļas sākumā Agra labāk jūtas otrdienās. Agra dienasgrāmatu raksta  no otrdienas līdz otrdienai septembra beidzamajā nedēļā. Laikā, kad ir Skolotāju diena.

Otrdiena

Piedāvājums no Lāsmas rakstīt dienasgrāmatu nedēļas garumā bija patīkams pārsteigums, to uzskatīju kā dāvanu, jo pēdējo laiku notikumi man bija svarīgi. Piedalīšanās trešajā Jāzepa Pīgožņa vārdā nosauktajā mākslinieku plenērā Preiļos, septembrī, kura noslēgumā tika nosaukts šī gada nominants. Piedalīšanās Ģederta Eliasa izstādē Jelgavā, uzaicinājums vasaras sākumā uz fantastisku plenēru Turcijā. Izstādes Viļānu muzejā, Rēzeknes novada domē, gatavošanās mūsu meiteņu: Vēsmas, Ilzes, Vijas un Agras pirmā kataloga prezentācijai un izstādei. Un šis piedāvājums nāca, kā vēl viena pērlīte, šī gada notikumu virtenē. Šodien ir otrdiena, pirmā diena manai dienasgrāmatai, arī mana vīra Gundara vārda diena un Ilzes Griezānes dzimšanas diena, viena no mūsu radošās apvienības četrinieka meitenēm. Ilze šobrīd piedalās Krāslavas plenērā, pagājušajā nedēļā, kad tikāmies, vienojāmies, kad atbrauksim pie viņas ciemos uz Krāslavu. Vēl no rīta prāts teica: Jābrauc! Ļoti patīk satikties ar manām meitenēm, bet viegla saaukstēšanās un darbs skolā, kas beidzās pēcpusdienā, tomēr lika manīt piekusumu un atteikties no brauciena.

Tas gan būtu skaisti pa gleznaino Ezernieku ceļu. Patīk agri pavasaros un rudeņos, kad koki sāk iekrāsoties, būt ceļā, braucu vēroju un priecājos, tādu smeldzīgu prieku, un vienmēr ir pārsteigums, kā tas notiek. Šajā plenērā piedalās gleznotāja Vita Merca, viena no manām mīļākajām latviešu gleznotājām, kad biju studente un mācījos Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē, priecājos par katru reprodukciju, ko dabūju redzēt.

Vita glezno viegli, it kā rotaļājoties ar krāsām un dabu savos audeklos. Atkal viegla smeldze iedomājoties, ka varēju viņu šodien satikt.

Tagad, kad rakstu, ir vakars. Man blakus jaunākā meita Kate, viņai ir deviņi gadi, pilda mājas darbus, vecākā meita Paula gatavojas skolas Miķeļtirgum un pērļo rozītes. Viņai ir pacietība darīt ilgstoši kādu lietu.

Gribēju rakstīt jau dienā esot skolā, bet nu jau šodienas skola ir pagātnē, varbūt rīt. Šodien Ināra Jackovska iekārtoja manu izstādi Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolā, Baltajā zālē. Patīk, kā viņa to dara. Citu cilvēku iekārtotā izstādē savus darbus ieraugi, it kā pirmo reizi. Izstādēs ir svarīgi darbu blakus novietot darbam, lai tie viens otru izceļ un veido telpas harmoniju, kā lasot tekstu, kad vārds pāriet citā vārdā un veido teikumu.

Agra dienasgrāmatu raksta ar roku. Viņa raksta uz A4 formāta baltām lapām. Agras rokraksts plašs, teksts ar daudziem svītrojumiem. Šķiet, ļoti domājusi, kā labāk rakstīt, ko savās sajūtās atklāt un ko labāk nē. Lapas salocītas un sadalītas pa dienām. Uz katras no tām uzrakstīts datums, Agra pirms lasīšanas izkārto salocītas lapas pa dienām, šķiet, vien viņa zina un spēj orientēties šai kārtībā.

Trešdiena

Labrīt! Šodien ir 27. septembris, esmu skolā. Pirmo divu mācību stundu nav, šajā laikā var sakārtot papīru lietas. 7. oktobrī būs radošās apvienības „V.I.V.A” “Iemīlējušās Latgalē” izstāde Līvānu mākslas un amatniecības centrā un kataloga prezentācija. Katalogā būs iekļautas Vēsmas Ušpeles, Ilzes Griezānes, Vijas Stupānes un manas, Agras Ritiņas, pēdējo desmit, vienpadsmit gadu laikā tapušās gleznas. Tas ir laiks, kad mēs sākām darboties kopā. Sākumā tā bija gleznošana plenēros. Pirmais plenērs, kur mēs visas satikāmies, bija pie Latgales keramiķa, “Pūdnīku skūlas” dibinātāja Evalda Vasilevska, kura mājas un darbnīca atrodas netālu no Rāznas ezera “Akmenīšos”. Tad sākām rīkot kopīgās izstādes, arī kopējās izklaides, un pēdējos divus gadus sākām saukt sevi par gleznotāju apvienību „V.I.V.A”, tas ir tapis no mūsu vārdu pirmajiem burtiem. Uz šo izstādi gribētu dabūt dažas gleznas, kurām ir jau citi saimnieki. Viena glezna atrodas Rīgā pie Ievas un Jura Gudramovičiem, Šodien ir iespēja atvest šo gleznu, un tagad notiek tāda ping-pong sazvanīšanās starp Ievu, šoferi un mani. Izskatās, ka izdosies!

Ir jau vakars, esmu Nacionālo biedrību kultūras namā “Joriks”, šeit manai jaunākajai meitai notiek deju mēģinājums pie skolotājas Jolantas. Viņas vadītās deju grupas jaunāko un vidējo sauc “Kolorīts”. Kate nodarbības sāka apmeklēt kopš šī gada februāra. 15.oktobrī Katei būs pirmā piedalīšanās konkursā Daugavpilī, arī mums.

Šodien bija runājamā diena. Rīta cēlienā bija atnākusi Lāsma ar mikrofonu, tur viss kaut ko runāju. Kad notiek zīmēšanas stundas un tiek iesākta jauna tēma, tad ir daudz jārunā, jāstāsta, jārāda, jāizskaidro, kad zīmējums ir iesākts, kompozīcija sakārtota, priekšmeti caur uzbūvi sazīmēti, notiek formas telpas, tonalitātes ēnošana, tad ir brīvāk. Jaunieši ēno, bet es vēroju.

Gleznu no Rīgas izdevās atvest. Šobrīd vēl ir ceļā, bet gandrīz jau Rēzeknē, un tad tuvojoties 7.oktobrim, tā brauks uz izstādi Līvānos. Paldies Ievai, gleznas saimniecei, un Edgaram, skolas šoferim.

Vakarā pēc darba satiku Maigu Gailumu. Fantastiku skolotāju. Esmu redzējusi un vērtējusi viņas skolēnu diplomdarbus, kuri beidz Jura Soikāna Mākslas skolas filiāli Nautrēnos. Maijas vīrs Pēteris Gailums ir viens no Latgales, Rēzeknes novada spilgtākajiem keramiķiem, kurš jau gadu ir aizsaulē. Atstājot savu stipro keramiķa vārdu, darbus un skumjas, jo īpaši Maijas sirdi.

Bērnībā Agra dienasgrāmatu ir rakstījusi, tomēr tā esot kaut kur nozudusi.

“Rakstīju! Jā, māsas rakstīja. Tas bija tas vecums, kad bērni to daudz dara, varbūt gribas kādam uzticēties, papīram droši uzticēties. Jauniešu un pieaugušo virpulī tas izbeidzās, nerakstīju. Tagad ir ģimene, gan meitenes, ar kurām gleznoju, un ar viņām izrunājam dienasgrāmatu jautājumus. Ja ir domubiedri, ar ko runāt, tad nav nepieciešamība rakstīt dienasgrāmatu,” atminas Agra Rītiņa.

Ceturtdiena

Ir 28. septembra vakars. Šodien tāda jūtīga diena. Rīta cēlienā pievīla viena jauniešu grupa zīmēšanā, pārsteidza viņu šī rīta slinkums, kad viņi izpildīja zīmēšanas uzdevumu. Ikdienā uz stundām eju ar prieku, jo zinu, ka jaunieši ar interesi un pilnu atdevi strādā, tādās reizēs ir liels gandarījums, un tad stāsti, rādi, gatavojies, dalies pieredzē un ļoti pacilātu sajūtu nodzīvo visu dienu. Bet gadās arī tā, kā tas bija šodien.

Šovakar, tuvojoties Skolotāju dienai, pilsēta visiem Rēzeknes skolotājiem dāvināja koncertu Austrumlatvijas koncertzālē “Gors”, uzstājās Ieva Kerēvica un Jānis Aišpurs. Pirms tam bija uzrunas un sveikšana, un viens no novēlējumiem bija sirds degumu. Nodomāju, jā, šodien man ir sirds degums, bet tādu es negribu, jo šādās reizēs sāku apšaubīt savu varēšanu.

Ir arī labā ziņa, mūsu iebraucamajam piemājas ceļam, kas šajos lietos bija palicis pavisam nestabils tika uzbērta grants krava. Paldies vīram Gundaram! 

Piektdiena

Ir 29. septembra pusdienlaiks, šodien ir svētku diena skolā - Skolotāju diena. Skolas jaunieši sveica ar novēlējumu, dziesmu un garšīgu kūku. Ir pacilāta noskaņa.

Sestdiena

Šodien ir sestdienas rīts. Sestdiena un svētdiena ir tās dienas, kad var izgulēties. Vakar pēc darba, kas beidzās uzreiz pēc pusdienām, izmantoju dienas gaišo un krāsaino laiku un sakārtoju dažas puķu dobes, izgriezu noziedējušos ziedus un krūmus. Ravēt gan ir grūti, jo zeme salijusi, mitra un smaga. Kopā ar nezāles sakni līdzi nāk liels zemes pikucis. Neskatoties, ka šī nedēļa bija bez lietus, zeme ir piesūkusies mitra. Būs ravēšana jāatstāj uz pavasari. Tagad tikai piepucēju. Ārā tagad ir skaisti. Līdz pusnaktij tīrījām mežrozes no sēkliņām. Mežrozīšu ievārījums ir ļoti garšīgs. Šobrīd vārās mežrozīšu ievārījums un istabā smaržo pēc mežrozīšu sīrupa.

 Ir sestdienas vakars. No pēdējiem tomātiem uzvārīju sulu un sarīvēju mārrutkus. Tas ir asarains darbs, toties ziemā, vārot gaļas zupu, ir ļoti garšīgi. Uzsmērēt mārrutkus uz maizes.

Svētdiena

Agra dienasgrāmatu neraksta. Ir brīvdiena. Jāatpūšas no visiem pienākumiem, arī no dienasgrāmatas rakstīšanas.

Pirmdiena

Ir pirmdiena, 2.oktobris. Vakar bija svētdiena – brīvdienas dienasgrāmatai. Vakar no rīta biju Ludzā, manā dzimtajā pilsētā. Tur dzīvo mani vecāki un abas māsas ar ģimenēm. Rīta pusē, kad mana ģimene palika saldi gulēt, es braucu uz Ludzu, baudot rudens iekrāsošanos, ar vecākiem un jaunāko māsu Līgu, un viņas meitiņu bijām Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcā. Iebraucot pilsētā un tuvojoties centram, kārtējo reizi nodomāju, cik mana pilsēta ir skaista. Bet tagad ir pirmdiena, rīta cēlienā apsveicām Ilmu vārda dienā, Ilma Šteinberga ir Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles vadītāja, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola un Latvijas mākslas akadēmijas Latgales filiāle atrodas zem viena jumta, tāpēc esam kaimiņos.

Otrdiena

Otrdiena, 3.oktobris. Noslēdzošā diena manai dienasgrāmatai. Vakar, kad Katei bija deju nodarbība, aizbraucu uz „Goru” uz īsfilmu seansu, neredzēju gan pirmo un daļēji pēdējo filmu, bet bija labi. Patīk īsfilmas, jo tajās autori koncentrēti ieliek stāstu no dzīves vai izdomātā, reizēm tā ir kā esence – asa un ar stipru pēcgaršu. Atceros pēc pagājušā gada īsfilmu seansa vēl ilgu laiku biju dažu filmu iespaidā. Kad braucu mājās, piezvanīja Māra Zaļaiskalns [režisore] un piedāvāja sadarboties kādā no projektiem vai izrādēm. Varbūt, vēl īsti nezinu, jo vienojāmies par pirmo tikšanās reizi rīt, kur Māra izstāstīt manu lomu šajā sadarbībā. Tā būs otrā reize, kad ar Māru strādāšu.

Šobrīd, kad 3 .kursa meitenes zīmē uzstādījumu, vienmērīgā zīmuļu švīkāšanas fonā vēlreiz pārlasu dienasgrāmatu.  Pēc nepilnas stundas iešu uz studiju un to nolasīšu. Tas būs piedzīvojums!

Agra, ielasot dienasgrāmatu, nosaka, lai montējot droši viņas balsij piešķir stiprumu un vīrišķību. Pie sevis nodomāju, ka Agras balsij nav nepieciešami labojumi.  Bet laikam vairums cilvēku vēlas to, kā nav. Ja ir taisni mati, gribas sprogainus, ja ir īss augums, gribas, lai būtu garāks, ja garš, lai  īsāks. Tikai no malas apkārtējiem šķiet, ka viss ir kārtībā tā, kā ir tagad.

Jautāju, kā Agrai pagāja nedēļa, rakstot dienasgrāmatu. Agra atzīst, ka dienasgrāmatu rakstīja tajos brīžos, kad to vēlējas. Tāpēc to darīt bija viegli.